Lai gan par iestāšanos nobalsoja proporcionāli vairāk cilvēku, nekā prognozēts, vara ir sarūgtināta par zemo vēlētāju aktivitāti. Uz balsošanas iecirkņiem devās tikai 44% iedzīvotāju. Daļa eiroskeptiķu tā dēļ saukuši referendumu par neatzīstamu, jo zemā aktivitāte norādot uz negatīvismu pret ES kā tādu. «Cilvēki ir acīmredzami noguruši,» skaidroja premjers Z. Milanovičs. «Būtu bijis labāk, ja līdzdalība būtu lielāka, taču tā nu ir realitāte.»
Vēlētāju aktivitāte referendumā par pievienošanos ES Horvātijā ir viena no zemākajām visā Savienības vēsturē. Līdzīgs rādītājs ir Ungārijā, kur balsot devās 45% cilvēku. Pretējs piemērs ir Malta, kur vēlētāju aktivitāte sasniedz 90%, informē AP.
Daudzi horvāti cer, ka iestāšanās kliedēs deviņdesmitajos gados Balkānos piedzīvotā kara sekas un, pateicoties piekļuvei ES fondiem un bloka kopējam tirgum, sekmēs Horvātijas ekonomikas izaugsmi. «Es jūtu atvieglojumu gan sev, gan maniem bērniem,» aģentūrai Reuters sacīja kāda bankas darbiniece. «Vēl tikai pirms 15 gadiem mēs cits citu šeit slaktējām nost, tādēļ tas ir stratēģisks lēmums.»
«Horvātijas uzņemšana sūta skaidru signālu visam Eiropas dienvidaustrumu reģionam. Tas parāda, ka ES ir sasniedzama ar politisko drosmi un noteiktām reformām,» ES uzsvēra, sveicot Horvātiju ar referenduma rezultātiem. Horvātija pēc Slovēnijas kļūst par otru bijušās Dienvidslāvijas republiku, kas pievienojusies ES. Brisele cer, ka Horvātijas sekmes gadiem ilgajās sarunās iedvesmos arī pārējās Balkānu valstis - Bosniju, Kosovu, Maķedoniju, Melnkalni un Serbiju -, kas kāro pievienoties Savienībai.