Bez veikaliem neiztikt
Kad kolhozi izjukuši, Baiba vēlējusies palīdzēt atrast darbu mammai, kas bija ilgus gadus strādājusi par grāmatvedi. Tapis pirmais veikals Kaives pagastā. Pēc Priekuļu vidusskolas beigšanas Baiba iestājusies Banku koledžā, lai kļūtu par finanšu inspektori. «Kauns pat teikt, ko studēju, jo pašai tagad šīs profesijas ļaudis kā cilvēki patīk, bet profesija, ar ko nodarbojas, gan ne,» atklāj veikalu vadītāja. Viņai izveidojies pat savs veikalu tīkls - Amatā, Kaivē, dzimtajā Skujenē un nesen 8. martā durvis vēris jauns veikals Ģikšos. Baibasprāt, tas ir vispievilcīgākais - atrodas kalnā, to rotā dekoratīvi ziedi un, kā pārliecinājās Diena, apmierināti arī pircēji. Ģikšu iedzīvotāja Dzintra atzina, ka veikalā patīkami ienākt, arī cenas salīdzinoši zemas: «Kur vēl cukuru nopirksi par 52 santīmiem?!»
Laukos jau bez veikala neiztikt, lai arī ir piemājas dārziņi, kāds tur govis. Baiba saviem pircējiem piedāvā vietējo - Vecpiebalgas, Cēsu meistaru cepto maizi, jo lielpilsētās visbiežāk tirgotajām etiķetēs izlasāms pārāk daudz E-vielu, tāpat vajadzīgi gumijas zābaki un minerālmēsli.
Lugas lūdz rakstīt
Kā radusies vēlme rakstīt lugas? Izrādās, Baiba raksta visu laiku. 4. klasē sarakstīta dzejoļu grāmata, bet 12 gadu vecumā tapusi princešu grāmata, kuru citi palīdzējuši ilustrēt, šobrīd kopdarbs glabājas Cēsu bibliotēkā. Bet rakstīt lugas viņai lūguši pašu cilvēki.
Ģikšu amatieru teātris desmit gadu jubilejā lūdzis, lai uzraksta par veikalu. Ideja iepatikusies, jo pašai taču pieder veikali. Pēc tam gan apvainojušās pārdevējas un vietējie dzērāji, bet lugas autore apgalvo, ka neviens gluži nav bijis prototips, no vairākiem paņemta kāda īpašība, un dzērāji jau visur esot vienādi. Pārsvarā cilvēkiem viņas lugas patīk, jo tās esot komēdijas.
«Domāju, ka nebūtu sākusi rakstīt lugas, jo kas tās lasa, bet, ja zinu, ka uzvedīs, tad daru to ar prieku,» atzīst Baiba. Jaunākā luga Viss kārtībā - gandrīz tapusi tieši Kaives teātrim, kas nupat nodibinājis savu aktieru trupu. Neejot nemaz tik viegli, piemēram, kā liels retums ir vīriešu lomu tēlotāji, bet kādam spēlēt gribošam vīram nākt uz mēģinājumiem aizliegusi sieva. Citreiz talantīgai jaunai sievai spēlēt neļauj vīrs.
Taču Baiba prot atrast izeju no jebkuras situācijas. Šādos gadījumos lugu sižets tiekot mainīts, iekļauti jauni personāži. Visbiežāk jaunas ainas rodoties tieši mēģinājumu gaitā, tad arī dialogi sanākot dzīvīgāki.
Luga Ak, šī jaukā lauku dzīve! iestudēta vismaz deviņos Latvijas amatieru teātros, uzzinājusi no AKKA/LAA (Autortiesību aģentūra), tāpēc saņemta Autortiesību bezgalības balva. Lugas izdotas arī grāmatā Vienkāršas lietas, un šogad tā izvirzīta literatūras Gada balvai.
Baiba skeptiski nosaka, ka lugām par laukiem balvu diez vai dos. Kad apspriežam lugu saturu ar topošo aktrisi Ievu no Kaives teātra, tad, viņasprāt, tajās atklājas ne tikai Baibai raksturīgie izteicieni, bet reālas, dzīvē noskatītas situācijas. Daudz jauniešu aizbrauc uz Angliju, Īriju, Zviedriju. Reiz kāda jauna sieviete pēc trīs mēnešu prombūtnes veikalā vairs nav atcerējusies, kā latviski sauc maizi un sviestu, rādījusi ar pirkstiem, lauzījusies angliski. Kad nerātnību pastrādājis mazais dēlēns, uzreiz atcerējusies latviešu valodu.
Smiekli caur asarām
Realitātē daudz esot smieklu caur asarām. Visgrūtāk klājoties tiem, kas labi pelnījuši, bet tagad neprot atrast sev nodarbi un dzīvot ar citām vērtībām. «Laukos darba vietas nepiedāvā, bet nekas jau nerodas pats no sevis, nesaprotu, kāpēc jauni vīrieši neizdomā, ar ko varētu sākt nodarboties,» pārdzīvo jaunā sieviete, kas daudz negaida palīdzību no citiem, bet, piemēram, interesanti, krāsaini un neparasti savās mājās veic remontu.
«Baibai jo trakāk, jo labāk,» piebilst viņas māmuļa un smaidot nosaka - lai jau meita rīkojas. Pieci vīri gan vēl šodien atceroties, kā nesuši senlaicīgo ozolkoka skapi, kuru Baiba ieguvusi mantojumā no tantes. Visvairāk viņas mājās ir grāmatu, tās pērk pati un dāvina apkārtējie, arī ļoti senas un vērtīgas. Kad Amerikā nomirusi Baibas tante, visi teikuši, ka nu Baiba saņems lielu mantojumu. Atsūtīta liela kaste, kad vērusi vaļā - pilna grāmatām!
Iespējams, Baiba palīdzēs atraisīties vēl kādam talantam, jo kopā ar Skujenes pamatskolas skolēniem, kurā mācoties arī brāļa divi dēli, top pasaku grāmata. Baiba raksta pasakas, bet mazie skujenieši tās ilustrē. Visiem kopīgs sapnis izdot krāšņu grāmatu.
Baiba pārdzīvo, ka lauki kļūst tukšāki, kaimiņos divas mājas tukšiem un tumšiem logiem, bet viņa cer, ka drīz tās atkal apdzīvos, jo no Rīgas kāda sieviete ar bērniem jau pārcēlusies. «Laukos ir zeme, tādēļ dzīvot vieglāk, un te ir jauki cilvēki.»