Zemi Ropažos mēs iegādājāmies 2009. gadā. Savukārt ražotnes projekta plānošana sākās jau 2007. gadā. Tajā laikā ekonomikā bija pilnīgi citāda situācijā nekā šobrīd - biznesa izaugsme bija diezgan strauja, un visa uzņēmējdarbības vidē valdošā noskaņa bija ļoti labvēlīga. Balstoties uz vispārējo ekonomikas izaugsmi, arī tika pieņemts lēmums par ražotnes būvēšanu Latvijā. Tāpēc likumsakarīgi tika iegādāta zeme. Taču tad Latviju smagi skāra ekonomiskā krīze. Tieši krīze lika mums pārskatīt savus plānus. Pašlaik iecere būvēt ražotni ir atlikta, jo nepieciešams nogaidīt, lai redzētu, kā Baltijas valstu ekonomika attīstīsies nākotnē.
Bet šobrīd Latvijas ekonomiskā izaugsme ir viena no straujākajām Eiropas Savienībā (ES). Vai tas jūs nepārliecina?
Salīdzinājums ar ES nav tas labākais, jo lielākā daļa Eiropas valstu pārdzīvo nozīmīgas ekonomiskas grūtības. Jā, patiešām, jūsu valstī notiek ekonomikas izaugsme, taču mums ir jābūt pārliecinātiem, ka šī izaugsme ir stabila un ilgtermiņa. Jo biznesā ir diezgan riskanti skriet notikumiem pa priekšu.
Tātad jūs nevarat nosaukt kādu konkrētu termiņu, kad varētu atsākties darbs pie ražotnes projekta?
Nē, pašlaik tas nav iespējams.
Coca-Cola izveidojusi ražotni Lietuvā. Kādēļ tieši šī Baltijas valsts, vai tajā ir investīcijām labvēlīgāka vide?
Kad pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados Coca-Cola Hellenic ienāca Baltijas tirgū, mēs atvērām divas ražotnes - Lietuvā un Igaunijā. Kad sākās ekonomiskā krīze, mums bija jādomā, kā noturēt efektivitāti un nezaudēt konkurētspēju. Tad arī tika pieņemts lēmums slēgt ražotni Igaunijā un atstāt tikai ražotni Lietuvā.
Tomēr - kāpēc tieši Lietuva?
Mēs izvēlējāmies Lietuvu tāpēc, ka tās tirgus ir vislielākais Baltijas valstīs, jo pati valsts ir lielākā Baltijā. Turklāt Lietuvā arī saskatām lielāko tirgus izaugsmes potenciālu. Mums ir svarīgi nodrošināt piegādātāju ķēdes efektivitāti un konkurētspēju.
Vai ir kāda atšķirība Baltijas valstu patērētāju ieradumos? Kurā valstī jūsu produkti ir vispopulārākie?
Mēs neesam novērojuši būtiskas atšķirības patērētāju ieradumos, un visās trijās Baltijas valstīs visiecienītākais dzēriens ir Coca-Cola.
Ja es lūgtu jūs salīdzināt, kura no Baltijas valstīm ir investoriem visdraudzīgākā, raugoties gan no nodokļu, gan darbaspēka pieejamības, gan normatīvā regulējuma aspektiem?
No mūsu biznesa skatu punkta raugoties, varu apgalvot, ka starp visām trim Baltijas valstīm nav būtisku atšķirību, kas runātu kādai valstij ļoti par labu vai ļoti par sliktu. Uzņēmējdarbības vide ir līdzīga visās trīs Baltijas valstīs. Līdz ar to es nevaru minēt nevienu objektīvu kritēriju, pēc kura investoram vadīties, izvēloties kādu no Baltijas valstīm.
Kad jūs kā investors pieņemat lēmumu investēt konkrētā valstī, kādi ir galvenie kritēriji, kas ietekmē jūsu lēmumu?
Tas ir gan nodokļu režīms, gan darbaspēka pieejamība, gan, protams, valstī pastāvošās tiesiskās normas, lai investīcijas būtu aizsargātas. No svara ir arī potenciālā tirgus izaugsme, vai investors konkrētajā valstī izaugsmes iespējas saskata.
Jūsu uzņēmums darbojas 28 valstīs - gan ES, gan ārpus tās. Ja salīdzina Baltijas reģionu ar citām Eiropas valstīm, kurās jūs strādājat, kas ir mums raksturīgais, īpašais, kas mūs atšķir no citiem reģioniem?
Atšķirībā no citām Eiropas valstīm, kuras pārdzīvo nozīmīgas ekonomiskas grūtības vai pat stagnāciju, Baltijas reģions ir dinamisks un strauji augošs. Jūsu nākotnes perspektīva izskatās visnotaļ pozitīva. Tā ka, vērtējot ekonomiskā aspektā, salīdzinājums ir par labu Baltijas valstīm.
Skatoties laika dinamikā, vai jūsu tirgus un tā daļa Baltijas tirgū aug, samazinās vai arī ir nemainīga?
Es nevaru nosaukt konkrētu statistiku, bet tendence ir skaidra - mūsu uzņēmuma tirgus daļai ir tendence augt.
Vai Baltiju uztverat kā lēta darbaspēka reģionu? Mūsu algas salīdzinājumā ar Rietumeiropu tomēr ir niecīgas.
Coca-Cola Hellenic nekad tā nav raudzījusies uz jūsu valstīm.
Vai uzņēmuma ražotnēs saviem darbiniekiem maksājat valstī noteikto minimālo algu?
Mūsu atalgojuma un sociālo garantiju sistēma ir veidota tā, lai būtu konkurētspējīga vietējā darba tirgū. Katru gadu mēs salīdzinām savu atalgojumu ar vietējā tirgus rādītājiem un veicam nepieciešamās izmaiņas.
Vai uzņēmumam ir nācies saskarties ar darbaspēka trūkumu? Par to sūdzas daudzi vietējie uzņēmēji, kā arī ārvalstu investori.
Nē, mēs ar to neesam saskārušies. Kas ir vēl būtiskāk - mums nav bijušas problēmas atrast un piesaistīt arī kvalificētus darbiniekus. Visiem mūsu darbiniekiem ir vērā ņemamas profesionālās prasmes, jo esam ieinteresēti produktivitātē un konkurētspējā.
Cik daudz darbinieku ir nodarbināti Latvijā un pārsvarā kādās specialitātēs?
Latvijā tiek nodarbināti 110 darbinieki galvenokārt Rīgā, bet ir arī trīs filiāles Kuldīgā, Valmierā un Līvānos. Latvijā uzņēmumā ir pārstāvēti šādi departamenti: tirdzniecība, loģistika, noliktava, finanses, mārketings, dzesēšanas iekārtu, kvalitātes vadības un informāciju sistēmas. Protams, vairums darbinieku nodarbojas tieši ar tirdzniecību.
Kādās valstīs tiek ražota produkcija, kuru jūs izplatāt Latvijā?
Dažādiem produktiem ir atšķirīgi piegādātāji, taču lielākā daļa produktu nāk tieši no ražotnes Lietuvā. Taču produktus piegādā arī ražotnes Polijā, Čehijā un Ungārijā.
Starptautiskais korupcijas uztveres indekss liecina, daudzi uzņēmēji uzskata, ka Latvijā ir problēmas ar korupciju. Vai jūs savā darbībā šeit esat saskārušies ar kādiem koruptīviem centieniem no valsts vai pašvaldības iestādēm?
Nē. Mūsu uzņēmumam ir savs biznesa ētikas kodekss, un mums ir stingra un caurspīdīga politika, saskaņā ar kuru mēs darbojamies un atbilstoši kurai arī notiek mūsu sadarbība ar ražotnēm. Ir izstrādāti stingri uzvedības noteikumi, kurus mēs arī ievērojam. Ne es, ne kāds no maniem kolēģiem pat neapsver kādu koruptīvu darbību iespējamību.
Latvijā notiek plašas diskusijas par saldinātajiem dzērieniem un to ietekmi uz veselību. Par to gadu gaitā sprieduši gan Saeimas deputāti, gan veselības ministri. Pastāv centieni pilnībā izvairīties no šo dzērienu tirgošanas skolu ēkās.
Jā, tā ir nozīmīga diskusija vairākās valstīs. Jāteic, ka uzņēmumam ir sava politika attiecībā uz mūsu produkcijas pārdošanu skolās - tā dēvētā atbildīga mārketinga politika. Tā ir globāla, kas attiecas uz visām valstīm. Nozīmīgākā šīs politikas sastāvdaļa ir tāda, ka mūsu produkcijas mērķauditorija nav bērni līdz 12 gadu vecumam. Mēs arī pilnībā respektējam skolu lēmumus attiecībā uz saldināto dzērienu pārdošanu skolēniem. Tā ir mūsu biznesa uzvedības nozīmīga sastāvdaļa.
Kā jūs raugāties uz centieniem noteikt paaugstinātu akcīzi Coca-Cola produktiem?
Parasti šo centienu pamatā ir vēlme mazināt aptaukošanos. Taču pasaulē ir septiņi miljardi cilvēku, un katram no viņiem ir savi paradumi, kā izturēties pret savu organismu, kādus produktus lietot, ko ēst un ko dzert. Piemērot paaugstinātus nodokļus kādām produktu grupām, piemēram, saldinātiem dzērieniem, lai mazinātu aptaukošanos, ir diezgan vienkāršota ideja. Jāteic, ka šāds mehānisms nestrādā, ir pierādīts, ka tas aptaukošanās problēmu nerisina. Tāds ir Dānijas piemērs. Šī valsts ieviesa papildu nodokli daudzkaloriju dzērieniem un pēc tam to atcēla, jo tas neko nemainīja. Situācija ar aptaukošanos palika iepriekšējā, neskatoties uz saldināto dzērienu sadārdzināšanos. Lai apturētu aptaukošanos, kas nenoliedzami ir problēma, cilvēkiem būtu jāievēro uztura balanss. Proti, cik kaloriju dienā jūs patērējat savu aktivitāšu rezultātā, tik jums arī ir jāuzņem vietā. Problēmas rodas, ja šis balanss tiek izjaukts. Un to nevar atrisināt, vienkārši paaugstinot nodokļus saldinātiem dzērieniem. Šāda ideja jau robežojas ar populismu.
Ja Latvija tomēr izšķirtos par nodokļu paaugstinājumu saldinātajiem dzērieniem, vai jūsu uzņēmums varētu pamest tirgu?
Es nevēlētos par šo tēmu spekulēt. Pagaidām nekas tāds nav noticis.
Coca-Cola līdztekus neveselīgu dzērienu ražošanai un izplatīšanai tiek pārmestas arī videi nedraudzīgas darbības, īpaši tā dēvētajās trešajās pasaules valstīs - Āzijā un Āfrikā.
Mums ir sava globāla politika attiecībā uz ekoloģiski saudzīgu ražošanu, kas darbojas visās valstīs. Mēs cenšamies praksē pierādīt, ka mums ir nulles tolerance pret apkārtējo vidi piesārņojošām darbībām. Es gan neesmu eksperts par trešajām valstīm, taču zinu, kādi ir mūsu noteikumi.
Sevi uzskatāt par sociāli atbildīgu uzņēmumu?
Mēs cenšamies tādi būt, piemēram, iesaistoties izejvielu otrreizējā pārstrādē, kas ir videi draudzīgs pasākums. Tāpat iesaistāmies veselīga dzīvesveida popularizēšanā, īpaši attiecībā uz bērniem un pusaudžiem. Latvijā sadarbojamies un atbalstām Junior Achievement programmu. Katru gadu rīkojam Ziemassvētku labdarības akcijas, īstenojot projektus, kas saistīti ar bērnu veselības un labklājības veicināšanu. Pērn ziedojumi tika vākti Sergeja Jēgera labdarības fondam, palīdzot izveidot atpūtas un spēļu telpu Jelgavas psihoneiroloģiskajā slimnīcā Ģintermuiža. Nevaru teikt, ka mēs labdarībai un korporatīvai, sociālai atbildībai veltītu kādu noteiktu procentu, jo darbojamies uz projektu bāzes, naudu atvēlot konkrētiem pasākumiem.