Korupcijas indekss atspoguļo to, kā iedzīvotāji uztver korupcijas pakāpi valstī. Jaunākā indeksa vērtējumi liecina, ka «eksperti redz sakarību starp zemu labklājību un korupciju», Dienai norāda Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka vietniece Juta Strīķe. Viņasprāt, rādītāju pazemināšanās ir sekas nesaprotamiem amatpersonu lēmumiem, piemēram, ieceļot augsti atalgotos amatos cilvēkus pēc neskaidriem kritērijiem. L.Čigāne skaidro, ka jāņem vērā - indekss attiecas uz laika posmu no pērnā gada sākuma līdz šī gada vidum, tāpēc tas ietver arī satricinājumus KNAB, galvenokārt naudas pazušanas lietu, iepriekšējā KNAB priekšnieka Alekseja Loskutova (tagad SCP) atcelšanu no amata un ilgo «muļļāšanos» ar jaunā priekšnieka iecelšanu. Šo fonu vēl pastiprina amatpersonu nesodāmības apziņa, kaut vai tas, ka Aivars Lembergs jau otrreiz kļuvis par ZZS premjera amata kandidātu, lai gan ir apsūdzēts smagos noziegumos.
Tomēr «korupcija Latvijā nav palielinājusies», uzsver J.Strīķe. L.Čigāne gan pieļauj, ka indekss liecina par labvēlīgāku augsni administratīvajai korupcijai, ko cilvēki var attaisnot ar nepieciešamību izdzīvot. J.Strīķe piekrīt, ka, algām nokrītot līdz izdzīvošanas līmenim, profesijās, kurās ir saskarsme ar iedzīvotājiem, piemēram, robežsardzē, policijā, palielinās korupcijas risks. A.Loskutovs norāda, ka, paaugstinot sodus par braukšanu reibumā, cilvēkiem krietni palielināsies motivācija samaksāt kukuli policistam, nevis maksāt sodu.