Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +21 °C
Daļēji apmācies
Pirmdiena, 23. septembris
Vanda, Veneranda, Venija

Iedzīvotāji maina pārtikas izvēles paradumus

Kopš brīža, kad Mihaila Bulgakova romānā Meistars un Margarita Maskavas varietē teātra bufetes vadītājam Andrejam Fokičam mags un nelabais vienā personā Volands sacīja: «Brinzai taču nav jābūt zaļā krāsā, jūs esat maldināts. Brinzai jābūt baltai...», nav pagājis pat gadsimts, bet brinza Maskavā jau atkal ir zaļa.

Te pie vainas Krievijas noteiktais pārtikas produktu embargo, kas sākās pērnā gada 6. augustā ar prezidenta Vladimira Putina rīkojumu par pārtikas importa ierobežošanu. Šā gada jūnijā embargo pagarināja vēl uz gadu.

Jāatgādina, ka jau 2010. gada februārī Krievijā tika pieņemta pārtikas drošības doktrīna, kurā bija noteikti konkrēti mērķi, kādai jābūt vietējā ražojuma produktu daļai kopējā patēriņā - sākot no 80% zivju produkcijai un cukuram, līdz 95% graudaugiem un kartupeļiem, bet pienam - 90%. Tomēr sākotnēji ārēji maz kas liecināja, ka notiek virzība uz šo mērķu sasniegšanu.

Embargo ir nepatīkams ne tikai Latvijas un citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu lauksaimniekiem un pārstrādes uzņēmumiem, jo no tā cieš arī Krievijas patērētāji, kas spiesti iztikt ar sliktākas kvalitātes produktiem. Embargo nav radījis principiālas izmaiņas Krievijas lauksaimniecības attīstībā. Ieguvēji šajā situācijā ir tikai atsevišķi subsīdiju saņēmēji Krievijā, izmanīgi trešo valstu eksportētāji un peļņas kāri pārstrādes uzņēmumi, kas bezkonkurences apstākļos pircējam atkal piedāvā «zaļu brinzas sieru».

Palmu eļļa pāri visam

Krievijas centrālās bankas dati rāda pozitīvu (+ 99,2 miljardi ASV dolāru (93,12 miljardi eiro)) šā gada pirmā pusgada importa/eksporta bilanci Krievijā. Imports šajā laika sprīdī veidoja 110,9 miljardus ASV dolāru, kas ir 60,8% no pērnā gada pirmās puses rādītājiem. Daļu no importa samazinājuma veido arī sarūkošais pārtikas produktu ievedums. Krievijas statistikas pārvaldes (Rosstat) dati rāda, ka pārtikas produktu un lauksaimniecības izejvielu imports šī gada pirmajā pusē, rēķinot naudas izteiksmē, sarucis līdz 62%, salīdzinot ar atbilstošo periodu 2014. gadā. Mazinājušies arī importa faktiskie apjomi.

Rosstat apstiprina pārtikas un lauksaimniecības produktu importa samazinājumu pirmajā pusgadā teju visos segmentos, būtisks pieaugums redzams tikai palmu eļļas importā. Palmu eļļas ievedums kaimiņvalstī audzis par 25,3% salīdzinot ar pērnā gada 1. pusgadu, sasniedzot 426 tūkstošus tonnu.

Jānorāda, ka, pēc nevalstiskās Krievijas patērētāju tiesību aizsardzības organizācijas datiem, 60% no Krievijā ražotā siera un sviesta neatbilst konkrētajiem produktiem izvirzītajām prasībām - augu eļļas īpatsvars tajos stipri pārsniedz pieļaujamo. Atsevišķos pārbaudītajos sieros un sviestā vispār piena tauki netika konstatēti. Skaidra marķējuma, uz kura būtu norādīts augu eļļas īpatsvars, uz produktiem bieži vien nav.

Pēc Krievijas Nacionālās piena ražotāju savienības datiem, pērn augu taukus saturošo piena produktu ražošana pieauga par 30%. Minētā organizācija vēsta, ka pārtikas produktu embargo laikā līdz 2015. gada jūlijam siera imports Krievijā samazinājies 9,4 reizes, bet vietējā siera un siera produktu ražošana pieaugusi par 22,5%, citās produktu grupās gan sasniegumi ir pieticīgāki, piemēram, pilnpiena produktu ražošana augusi tikai par 0,3%.

Krievijas piena nozares eksperte, bijusī Agrārā tirgus konjunktūras institūta vadošā speciāliste Tatjana Ribalova piena nozares portālā DairyNews.ru raksta, ka produkcijas falsifikācija piena pārstrādes uzņēmumos, turklāt lielos apjomos, vērojama jau sen un falsifikācijas līmenis tirgū sasniedz 70%.

DairyNews.ru situācija ar sviesta un siera kvalitāti raksturota teju kā gluži katastrofāla. Sviestu, ko senāk pārdeva ES valstīs vai citviet, turklāt tirgoja fasētu ar attiecīgā ražotāja zīmolu, tagad ieved nesafasētu, uz vietas tam samazina tauku saturu, iegūstot lielāku sviesta apjomu, vēsta DairyNews.ru un norāda, ka arī siera ražotāji iet to pašu ceļu - ražojot siera produktus, kurus sauc par sieriem.

Produktu kvalitāte gada laikā kopš embargo pieņemšanas pasliktinājusies, pausts portālā.

Mainās paradumi un bizness

Reālo algu samazinājumu Krievijā šā gada pirmajā pusē Rosstat lēš 8,5% apmērā, bet iztikas minimums jūnija beigās bijis par 14,3% augstāks nekā gada sākumā.

Krievijas sociologu - Levada centra - šogad veiktās aptaujas parāda, ka 69% Krievijas iedzīvotāju pēdējos divos trīs mēnešos centušies pirkt lētākus pārtikas produktus un citas pirmās nepieciešamības preces, tajā pašā laikā 91% uzskata, ka labāk dot priekšroku vietējiem, nevis importa pārtikas produktiem.

Auditorkompānijas PwC (PricewaterhouseCoopers) šogad publiskotajā pētījumā Ekonomikas kritums Krievijā: skatiens 360 grādu leņķī 91% aptaujāto Krievijas iedzīvotāju atzinuši, ka viņu pirktspēja pēdējos 12 mēnešos kritusies, 77% aptaujāto norādījuši, ka pēdējā gadā mainījuši pārtikas produktu izvēles paradumus. 32% atzinuši, ka pērk mazāk pārtikas produktu, bet 31% pavēstījis, ka pērk lētāku zīmolu preces. PwC vērš uzmanību uz to, ka daļa krīzes laikā iegūto paradumu saglabāsies un ietekmēs pircēju uzvedību vēl ilgi.

Savukārt PwC aptauja uzņēmēju vidē liecina, ka 92% uzņēmumu pieaugušas ražošanas izmaksas, uz ko Krievijas biznesa, tajā skaitā pārtikas ražotāju, vairākuma pirmā atbilde ir izejmateriālu izmaksu samazināšana.

Neskatoties uz to, ka siera ražotāji un gaļas pārstrādātāji embargo rezultātā ieguvuši priekšrocības, arī viņiem jārēķinās gan ar pašizmaksas pieaugumu, gan ieņēmumu samazinājumu. Sarūkoša pieprasījuma apstākļos pārtikas ražotāji cīnās par savu tirgus daļu, gan izmantojot lētākus izejmateriālus (labākajā gadījumā tā ir ekonomija uz iepakojuma rēķina), gan samazinot peļņas daļu.

Inflācija pārtikas produktu jomā Krievijā ir vairāk jūtama, nekā tas ir pakalpojumu jomā, un 2015. gada aprīlī bija augusi par 24,4%, salīdzinot ar aprīli pērn. Turklāt cenu pieauguma un pārdošanas apjomu krituma kombinācija pārtikas mazumtirgotājus Krievijā padarījusi par krīzes būtiski skartu uzņēmēju segmentu.

Brīnumi nav gaidāmi

Rosstat dati liecina, ka šā gada pirmo astoņu mēnešu laikā Krievijā saražots 21,5 miljoni tonnu piena, kas ir par 0,4% mazāk nekā pērn attiecīgajā laika periodā, savukārt slaucamo govju skaits samazinājies par 2%. Pēdējā desmitgadē piena ieguves apjoms Krievijā svārstās vidēji ap 32 miljoniem tonnu gadā un nav būtiski mainījies, drīzāk uzrādot samazinājuma, nevis pieauguma tendenci, 2014. gadā tika saražots 30,8 miljoni tonnu piena.

Paralēli nelielam skaitam zemnieku saimniecību Krievijas lauksaimniecībā darbojas ietekmīgas lauksaimniecības apvienības, bet tieši Krievijai raksturīga iezīme ir tā, ka lielu lomu joprojām spēlē piemājas saimniecības. Tieši piemājas saimniecībās joprojām saražo lielāko daļu piena, nedaudz mazāk dod lauksaimniecības apvienības un salīdzinoši pavisam maz - zemnieku saimniecības. Taču laukos nodarbināto skaits sarūk, līdz ar to mazinās arī piemājas saimniecību ganāmpulks, kas arī samazina kopējo govju skaitu.

Krievijas Nacionālā piena ražotāju savienība atzīst, ka pašreizējā situācijā arī vietējais lauksaimnieks nav ieguvējs - inflācijas rezultātā produkcijas pašizmaksa nozarē pieaugusi par 30-40%, turklāt daļa no piena lopkopībā nepieciešamā, piemēram, govju barības piedevas un dažādas saimnieciskās iekārtas, jāimportē. Krievijas valdības analītiskā centra eksperti secinājuši, ka līdzās inflācijai embargo veicinājis pārtikas produktu cenu kāpumu, bet vērojamais ražošanas pieaugums lielā mērā ir agrāk ieguldīto investīciju rezultāts.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Ievestais piens

Piena produktu imports Krievijā
2014. gada 1. pusgads
Piens (neiebiezināts): 26,9 tūkst. tonnu
Sviests: 14,2 tūkst. tonnu
Siers un biezpiens: 29,1 tūkst. tonnu

2015. gada 1. pusgads
Piens (neiebiezināts): 19,3 tūkst. tonnu
Sviests: 11 tūkst. tonnu
Siers un biezpiens: 15,8 tūkst. tonnu

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?