Gatavojot pieprasījumus 2014. gada budžetam, gan Valsts policijas, gan Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadība akcentu lika uz cilvēku atalgojumu - tas, ja tā var teikt, jaunākajam sastāvam nākamgad palielināsies vidēji par 40 latiem mēnesī. Tas nozīmē, ka jauns vīrietis, sākot strādāt sistēmā, piemēram, par kārtībnieku vai ierindas ugunsdzēsēju, saņems 300-350 latu mēnesī (plus par virsstundām, darbu svētku dienās). Manā izpratnē tas joprojām ir par maz, tomēr tas vismaz ir kaut kas, ja ņem vērā, ka krīzes laikā šiem cilvēkiem algas vienkārši nogrieza par 50-55%.
Negribētu kritizēt šo akcentu uz atalgojumu, tomēr jāņem vērā, ka rezultātā no finansējuma viedokļa ir cietušas investīcijas lietās, bez kurām dienesti arī nevar normāli strādāt, bez kurām dienestos strādājošo veselība var ciest. Piemēram, ugunsdzēsēji. Pēdējais depo, kas uzcelts Latvijā, ir būvēts 1970. gadā (tas, kurš Krustpils ielā). Spējat iedomāties? Kopš 1970. gada Rīgā un apkaimē ir parādījušies veseli jauni rajoni - Mārupe, Pļavnieki utt., respektīvi, tā bilde ir principiāli mainījusies. Beidzot ir iepirkums par jaunām mašīnām ugunsdzēsējiem (mazliet virs 20), un pēkšņi ir problēma, ka tās jaunās mašīnas dažā depo elementāri neiet pa durvīm iekšā! Viņi paši domā, ko darīt, - vieni paplašina durvis, citi kaut ko padziļina... Vai cits piemērs. Ugunsdzēsējs ziemā atbrauc no dzēšanas, teiksim, 22.00 - slapjš kā žurka, protams. 24.00 nākamais izsaukums - un viņš velk to pašu slapjo tērpu un brauc atkal. Kad tērpi kļūst netīri, viņi paši nes uz mājām mazgāt... Vai tiešām nav iespējams nodrošināt, ka ugunsdzēsējiem ir rezerves tērps? Šļūtenes ar caurumiem utt.
Bet kāpēc tā noticis? Sekojot līdzi plenārsēdei, ievēroju, ka jūsu prasītās summas, piemēram, ugunsdzēsējiem, uz kopējā fona nemaz nebija tik lielas.
Izstāstīšu kādu epizodi, kad ZZS frakcijā tikāmies ar premjeru, finanšu ministru un vairākiem ministrijas pārstāvjiem. Runājām, protams, par lielajām tēmām, nodokļu pārdali utt., bet nolēmu ko bilst arī kā Aizsardzības un iekšlietu komisijā strādājošs deputāts. Es saku: apzinos, ka, lai visiem iekšlietu sistēmā strādājošajiem sagādātu normālu veselības apdrošināšanu, nepieciešami septiņi miljoni. Saprotu, ka summa liela, tādēļ es to neprasu. Lai visiem vienkārši apdrošinātu dzīvību, nepieciešami 700 tūkstoši. Labi, arī to es neprasu. Bet, lai uztaisītu elementāru dzīvības apdrošināšanu vismaz ugunsdzēsējiem, nevajag tik daudz, nepieciešami apmēram 143 tūkstoši eiro. Redzu, ka Dombrovska kunga roka jau sniedzas pierakstīt šo summu, bet tad kāds aizmugurē no-šņācas: «Mēs jau viņiem kaut ko iedevām!» Viss. Jā, protams, arī šobrīd jau ir valsts garantētā palīdzība, ja cilvēks, pildot dienesta pienākumus, aiziet bojā. Bet... Vai atceraties to traģisko gadījumu, kad mācību laikā Daugavā noslīka tie izpletņlēcēji? It kā kur nu vēl skaidrāka situācija. Bet sākās kaut kādi minējumi - vējš bijis ne tāds utt. Un rezultātā radinieki bija spiesti gadiem tiesāties.
Vai nav tā, ka iekšlietām nav tik spēcīga lobija kā pedagogiem, mediķiem?
Grūti teikt - ministrs strādā ar to, kas ir. Ir gan viena būtiska nianse jūsu minētajā salīdzinājumā. Lai cik nepietiekams ir atalgojums skolotājiem, mēs redzam zināmas atšķirības starp lauku un, teiksim, Rīgas skolotājiem. Tas ir, vismaz kādam ir kaut nedaudz labāk. Iekšlietās tā nevar, jo ir faktiski vienota atalgojuma sistēma, kas savulaik tika ieviesta, lai novērstu situāciju, ja, piemēram, Iekšlietu ministrijā mazliet paceļ algas, tā labākie kadri no Ieslodzījumu pārvaldes disciplinēti dodas strādāt uz ministriju. Respektīvi, iekšlietās ir mazākas manevra iespējas.
Ir jau gan medicīnā un izglītībā tā, ka ļaudis saka: vispirms sakārtojiet, reformējiet sistēmu, lai nav naudas liešana caurā mucā. Vai, ja runā par iekšlietām, arī tā kāds varētu teikt?
Jāsaka tā, ka pirmā ministrija, kas varēja likt roku uz sirds un teikt, ka ir savedusi savu saimniecību kārtībā, bija Aizsardzības ministrija - viņi tur nolikvidēja n-tos štābus, ir skaidra struktūra utt. Iekšlietu ministrija, Valsts policija arī kustas pareizajā virzienā - viņi ir tikuši vaļā no sev neraksturīgām funkcijām utt. Tiesa, es nezinu, cik pareiza bija tā centralizācija, uztaisot reģionālās pārvaldes... Piemēram, Aiz- krauklei priekšniecība tagad ir Jelgavā. Nu, nav jau tā, ka policijā visu var izdarīt pa e-pastu vai skaipu.
Cietuma Olainē būves jautājums aktualizējis jautājumus par to, kādu mantojumu atstājis ilggadējais valsts cietumu saimniecības vadītājs Puķīte.
Teiksim tā. Kad es vēl pats strādāju šajā sistēmā, tika nopietni gādāts, lai noteikumi būtu ievēroti - kratīšanas, atņemti neatļauti priekšmeti kamerās utt. Rezultātā bija masveida badastreiki, kas tikai vēl tur nebija. Vai kaut ko tādu atceraties Puķītes laikā? Laikam jau ieslodzītajiem pretenziju pret «priekšniecību» nebija.