Aiga savus klientus - lielākoties lauku iedzīvotājus - pazīst, un tieši viņiem domātus apavus pati atved no rūpnīcām Polijā, Turcijā un citur Eiropā. Laikiem kļūstot grūtākiem, atvērti arī liela izmēra apģērbu stendi.
Uz pusi mazāk
Pēc pārvākšanās uz plašo divstāvu veikalu pie Bauskas galvenās ielas Apavu namiņš pirms pusotra gada sācis just cilvēku maksātspējas kritumu - apgrozījums no pagājušā gada vidus krities vairāk par pusi. Cenas koriģētas, šogad neceļot pievienotās vērtības nodokli, bet izdevumus uzņemoties pašiem. Jaunajai precei jāmeklē arvien zemāka cena, jo cilvēkiem naudas ir mazāk, saka Aiga.
Uz jauno vietu uzņēmums pārnāca no ļoti mazām telpām - divstāvu veikaliņa, kas bija ierīkots privātmājā šķērsielā netālu no autoostas. Divstāvu māja nopirkta no būvmateriālu tirgotājiem, daudz ieguldīts rekonstrukcijā, mājīgā aprīkojumā, ērtos plauktos un uzlaikošanas vietās. Kredīts šim nolūkam ņemts, rēķinoties ar stabiliem ienākumiem no tirdzniecības un telpu īres, tomēr agrākie īrnieki cits pēc cita izputējuši, palicis vien datorveikals, kam pieciešot kavējumus pat par minimālo īri - ticot, ka reiz taču ies labi, saka saimniece. Viņas meita tepat sākusi savu biznesu, vienā veikala stendā piedāvājot apģērbu, veļas un tekstila apdruku.
«Es nedrīkstu izputēt, man jāiztur!» apņēmīgi nosaka A.Kizne, paredzot, ka visgrūtāk klāsies ziemā, kad sāksies apkures sezona. Rudenī ienākumi no izaudzētā vēl būšot lauciniekiem, bet nākamvasar jau varētu atsākties lēna augšupeja.
Mūža sapnis
Liels, liels apavu veikals - tas ir Aigas mūža sapnis, ko viņa īstenojusi 12 gados. «Kad piedzima meita, gribēju viņai nopirkt labus apavus, bet nevarēju tādus Latvijā dabūt! Tad bija juku laiki, nolēmu dibināt savu uzņēmumu. Kāpēc nepamēģināt, varbūt nebūs tik ļauni?» atminas īpašniece. Pirmais veikaliņš bija 26 kvadrātmetru bijusī garderobe Bauskas viesnīcā, pēc tam nomainītas vēl trīs telpas. Visu laiku Aiga sapņojusi arī par jauku bērnu apavu veikaliņu, kas tagad tapis lielā veikala pirmā stāva spārnā ar daudzveidīgu sortimentu un rotaļu stūri, lai niķīgāks bērnelis nemaz nepamanītu apnicīgo laikošanas procedūru.
«Sākam ar 19.izmēru, ar kuru mazuļi mācās staigāt,» saimniece nocilā ādas kurpītes un sandales, «kad meita bija maza, pirku koka un plastmasas tupelītes. Tagad četrgadīgajam dēlam cita lieta!»
Klienti atrod
Kad veikaliņš atradies nomaļākajā šķērsielā, Aiga baidījusies, vai klienti to atradīs. Tomēr mutvārdu reklāma un agrāk iegūtā labā slava nostrādāja. «Bizness mazpilsētā un laukos ir ļoti atkarīgs no tā, kā tu ar klientu strādā, kā viņam piedāvā. Ja vienreiz nopirktie apavi labi kalpo un patīk, cilvēki atgriežas.» Jau tad veikalu apmeklēja citu rajonu pircēji no Dobeles, Rīgas, Jelgavas.
Liels trumpis Apavu namiņam ir plaša izvēle lielajiem izmēriem - dāmu apavi līdz 44., kungu līdz 50. Aiga teic, ka jāieklausās cilvēku vēlmēs, jo nav jēgas vest preci, ko nepirks. Ar darbiniekiem laimējies, saka uzņēmēja - nevienu nevajadzēja atlaist. Daudzas pārdevējas te strādā no veikala pirmsākumiem, visi mācījušies darba gaitā un palīdzējuši cits citam.
Visu pati
Aiga bieži strādā un runā ar klientiem, lai zinātu viņu vēlmes. Uzņēmēja pati apmeklē ražotnes Eiropā, kur jau ir tik svarīga kliente, lai prasītu pielāgot apavu partiju krāsu. «Laukos klienti prasa labus, lētus un ērtus apavus. Mums ir sarkani vīriešu mokasīni Rīgas pircējiem, kam patīk ekstra prece. Mans biznesa ķēriens?» Aiga, bez nožēlas paziņojot par savu vidējo izglītību, apdomājas. «Tas ir gadiem ilga darba un pieredzes rezultāts, bieži jūtu, ko cilvēki gribēs pirkt rīt. Galvenais - cīnīties, nepadoties.» Tāpēc sākusi tirgot liela izmēra apģērbus. Latviešu lauku cilvēki ir pamatīgi būvēti, viņu apģērbam jābūt ērtam un labam, lai var braukt ar auto, ravēt vagas un iet uz vecāku sapulci skolā, secina veikala saimniece.
Pašvaldība viņai nepalīdzot, lai arī īpaši netraucējot. Ja vēl būtu zemāki īpašuma nodokļi - 2000 latu gadā samaksāt vairs nav tik viegli, un uzņēmums daudz ieguldījis ēkas apkārtnes sakopšanā.