Iepirkumu superuzvarētājs

Lielos iepirkumus veicot specifikāciju sastāda vai ārsts kurš strādās ar minēto iekārtu (reti), vai arī ar firmas palīdzību tiek sagatavota noteikta specifikācija (bieži). Par noslogojumu runājot - reti, kura iekārta ir pilnvērtīgi noslogota, bet te mēs nevaram vainot ne ārstu, kurš uz tās strādā, ja valsts deklarē un slēdz līgumu ar slimnīcu, ka pirks 100 izmeklējumus gadā uz šī aparāta, bet ir zināms ka aparāts spēj veikt 20 izmeklējumus dienā, tad man liekas, ka katram ir skaidrs cik kropla ir mūsu medicīnas sistēma, un vēl trakākais ka tāds aparāts ir ikkatrā daudz maz sevi cienošā medicīnas iestādē. Paliek apdrošinātie pacienti, kuri iet mazumā un maksas pakalpojumi, kurus atkal tantuks no laukiem nespēj samaksāt

Piedod, bet palasot Tavus komentārus nevar nesajust tekstam cauri strāvojošu Dr. Mozga aizstāvības pasūtījumu. Varbūt, ka kļūdos, varbūt... Par tēmu. Vai iepērkot aparatūru tiek pieļauta doma, ka ar to strādās tikai viens konkrēts ārsts? Un tas 100% notiks tuvākos 5 gadus? Ja nē, tad kādēļ vispār jāpieļauj doma, ka specifikācijā būtu jāiekļauj lietas, kas tieši neietekmē izmeklējuma kvalitāti un efektivitāti? Kādēļ parunājot ar ārvalstu klīniku ārstiem, viņi ar skaudību skatās uz mūsu slimnīcu dārgāko aparatūru? Vai Dr. Mozgis un Co var apzvērēt, ka šī aparatūra ir noslogota vismaz par 85%? Vai nav pieejams analogs aparāts, bet par zemāku cenu? Tie ir tikai daži jautājumi, kaut gan varētu turpināt ilgi. Tieši pateicoties tādām savienībām kā Mozgis/Rātfeldere un Co, mēs esam tur, kur esam. Diemžēl. Un tas attiecas vismaz uz 90% valsts iepirkumiem. Tāpat ir jāsāk pētīt valsts un pašvaldību automašīnu iepirkumi, nomas un remonta izmaksas. Tajā lauciņa notiek tieši tas pats. Ja specifikācijā parādās automašīnas izmēri mm, 18"diski, dzinēja tilpums ar precizitāti līdz 1 cm3, 4 zonu dalītās klimatkontroles, pat noteikts krāsas nosaukums, tad jādomā, kan šaubu, ka specifikācija tiek rakstīta vienai konkrētai automašīnai, kas visbiežāk jau ir pasūtīta un gaida salonā. Tā bija maza atkāpe no tēmas, bet sirds ir pilna. Valsts atklāti tiek izzagta, bet atrodas aizstāvji, kas mēģina melnā istabā varavīksni zīmēt.

Bet par galdiem: nu izlasīju, taču, ja jau raksta par iekārtām, runa ir par tiem galdiem, uz kuriem noliek pacientus un tad palīgierīces, kuru izmantošana vienalga ir ierobežota, uz galda nekrauj....Jebkurā gadījumā nepamanīju nekādu paskaidrojumu arī, kāpēc līdz šim reanimācijas brīnišķīgi ir veiktas gan gultās, gan uz nestuvēm un nekas. Ierāpjas persona, kas taisa netiešo sirds masāžu pie pacienta un nekas, iztur mēbele i pacientu, i masētāju, i masētāja radīto spiedienu.

Tā kā man ir bijušas deviņas operācijas, tad varu apliecināt, ka vienīgais, kad tiešām ir nepieciešama gatavošanās, ir masīvas laparatomijas: tad būtu vēlams iestāties iepriekšējā vakarā, lai dabūtu savu klizmu. Visu pārējo var brīnišķīgi paveikt, ja slimnieks atnāk operācijas dienā. Toties bērnu slimnīcā ņem un ieliek uz trim dienām. Jā, personāla skaits nav bezgalīgs, bet tieši tāpēc eksistē plāni, sākot ar to, ka vienkāršākos ņem pa priekšu, lai pēc tam sarežģītos var mierīgi pabeigt. Arī par 18 gadiem es nekļūdos, jo, piemēram, ginekoloģijā jau no sākta gala ir meitenes, kas ir sasniegušas 16, ir sūtījuši uz pieaugušo slimnīcu, tas pats ir ar lielu daļu neiroloģijas un visām bērniem mazāk raksturīgām problēmām, nemaz nerunājot par visu mirkroķirurģiju-vienkārši neatmaksājas turēt savus ārstus bērniem.

Nezinu, par kādu ''marinēšanu'' Tu runā. Ir operācijas, kas ir neatliekamas, un tās arī tiek veiktas neatliekamā kārtā, un ir operācijas, kas ir plānveida, un tad pacientu nevis ''marinē'', bet gatavo operācijai pēc plānveida rindas - ne Mozgis, ne ierindas ārsti nav vainīgi, ka rindas ir garākas par viņu spēju vienā dienā izpoerēt noteiktu skaitu slimnieku. Ķirurgu, operācijmāsu un operācijzāļu skaits nav bezgalīgs. Vienā dienā var izdarīt tik, cik var. Tā kā es nesaprotu, ko Tu īsti pārmet. Par Saulainajām dienām - tas nav slimnīcas, bet Dienas projekts. Ne jau slimnīca algo būvniekus, taisa projektus un vada šo akciju. Neko nezinu par ''ķep - ļep'' remontiem. Mnauprāt, telpas, kas Saulainās dienās ir līdz šim sataisītas, ir ļoti skaistas. Par pacientiem līdz 18 gadu vecumam Tu smagi kļūdies - tie NEKAD netiek sūtīti uz pieaugušo slimnīcām (izņemot, ja nemaldos, narkomānus, tagad jauna kartība, ka tos sūta uzreiz uz Narkoloģijas centru - bet šo tik labi nezinu, varbūt kļūdos). Tā nedrīkst darīt pēc likuma, un pieaugušo slimnīcas nepilngadīgos nemaz neņem pretī. Par 300 kg svaru galdiem Tu neesi pareizi sapratusi - tas nav domāts viena pacienta svaram, bet rēķinot eventuāli visu svaru, kas galdam var būt dažās situācijās jāiztur. Izlasi manu pašu pirmo komentāru, tur ir paskaidrots. Par Mozgi rakstu tikai tāpēc, ka skaidri zinu. Piekritīsi taču, ka jābūt galvā slimam cilvēkam vai dīvainam, lai aizstāvētu kaut kādos komentāros to, par ko nav pārliecības. Nevis attaisnotos, bet tieši - aizstāvētu.

Pirmkārt, ja nu ārstējas līdz 18 gadiem, tad ļoti reti un vairums tiek sūtīti uz pieaugušo slimnīcu jau 16 vai pat 14 gadu vecumā; Otrkārt ir jautājums, cik vispār ir to 300 kg pat pieaugušo vidū, un, vai nebūtu lētāk aizvest un izmeklēt uz pieaugušo slimnīcu, kas Rīgā ir turpat blakus, īpaši tāpēc, ka ar galdu vien nepietiks un ir nepieciešama arī īpaša diagnosta prasme, lai speķīti ietilpinātu attiecīgajos rāmjos un kompensētu nobīdes; Treškārt, kā tu vari būt pārliecināta par to, ko domā cilvēks, ko varbūt pat neesi ne acīs redzējusi; Ceturtkārt, par Mozgi: piedod, bet, kad pateicoties nesenajai rakstu sērijai uzzināju, ka šie vēl aizvien var marinēt operējamo slimnieku vairākas dienas slimnīcā-piedod, bet tas liecina, ka vai nu ar plānošanu ir švaki, vai ir vienalga, cik tas izmaksā, jo, ja pietrūks, valsts iedos. Protams, ne Mozgis par to ir tieši atbildīgs, bet viņa padotie, kuriem viņš ļauj šādi izrīkoties. Vai, piemēram, saulainās dienas mūsu bērniem, kuru iznākums ir ķep ļep uztaisīti kosmētiskie remonti, kas laikam jau būs jāpārtaisa. Protams, priekšniekam nav jāorientējas remontdarbos, taču...

Raksts atgādina tādu kā meteorīta sensāciju. Bedre ir (kaut kas nopirkts ir) tātad NOTEIKTI JĀBŪT korupcijai (marsietim).

Es šeit aizstāvu tieši Mozgi un tos Bērnu slimnīcas ārstus, komisiju locekļus, par kuriem absolūti zinu, ka viņi strādā godīgi. Vienlaikus jāatzīst, ka vadītājs nevar simtprocentīgi zināt par visiem saviem padotajiem, vai viņiem nav koruptīvas saites, jo to, kā zināms, ir ļoti grūti pārbaudīt, noķert, atklāt. Tas arī īsti nav iestādes vadītāja uzdevums - turēt visus aizdomās savā iestādē un ķert iespējamos korumpantus. Katra amatpersona, iepirkumu komisiju loceklis un vadītājs, pats juridiski un morāli atbild par to, kā rīkojas. Tāpēc jau viņiem jāaizpilda deklarācijas, var tikt veiktas pārbaudes utt. Tomēr skaidrs, ka vadītājs, lai cik pats godīgs un principiāls, atbild ar savu krēslu arī tad, ja nevis pats, bet kāds padotais izrādās negodīgs. Amatu uzņemoties, tas katram jāapzinās. Nebūt neapgalvoju - un tie būtu meli - ka itin visās med. sistēmas iestādēs ir godīgi vadītāji un iepirkumu komisiju locekļi. Ir gan godīgi, gan negodīgi.

Lai būtu interesantāk, aicinu pievērsties Bērnu slimnīcas iepirkumiem celtniecībā. Arī šeit ir neapšaubāms "līderis" - SIA PAMATS. Kas vieno abas parādības? Tas, ka iepirkumu komisijas vada viens un tas pats cilvēks. Darbs žurnālistiem.

Anna, sagatavojiet alternatīvu rakstu, kurā atklājiet, cik labi, nodokļu maksātāju interesēt un arī godprātīgi un tikai par pacientu veselību domājot, strādā Latvijas medicīnas sistēma, slimnīcu administrācijas. Domāju, ka Diena, publicēs. ...ja vien būsiet visu kārtīgi izpētījusi un argumentējusi. Lai Jums izdodas! P.S. Ja izdosies, tas, patiesībā, būs neticamāk nekā jebkurš meteorīts vai tamlīdzīgs brīnums.

"Es te rakstu vien tāpēc, ka man tiešām ir dusmas, ka tie daži, kuru ir reāli godīgi, tiek apvainoti uz virspusējas informācijas pamata." Un kur tev ir padziļināta, izpētīta, faktiem pierādīta informācija, ka pārējie ir negodīgi? Jo par šo situāciju ar kuru tev "nav nu nemazākas personīgās saistības" tu zini gana daudz, un visu tikai taisnību.

Bet to visu taču var noskaidrot! Es jau rakstīju - lai stāsta iepirkumu komisijas locekļi, pats Mozgis, uzvarētājfirmas pārstāve, konkurējošās firmas, visādi uzraudzības dienesti un neatkarīgi eksperti. Es saprotu, ka valstī, kur zog gandrīz visi visu, ļoti grūti noticēt, ka kāds, esot amatā, var arī nezagt un neizmantot savas priekšrocības, it īpaši tik diskutējamā situācijā. Bet tiešām iesaku, ja ir nodoms tēmu turpināt - pacelt augšā visus dokumentus un visus izprašņāt.

Man jau ir pietiekami aizdomīgi liekas tas, ka uz šiem konkursiem vispār piesakās viens pretendents - pat pētīt īsti nav ko.Ir tikai jautājums - kāpēc ?

Ā, un vēl, ja netici, ka nav bijis labāku piedāvājumu, tad varbūt dabū visus materiālus par vairākos konkursos pieteikušamies, un skrupulpozi izpēti to ''labāko piedāvājumu''. Izanalizē to. Aizej pie neatkarīgiem speciālistiem, nevis konkurējošām medfirmām, lai tie izsaka savu viedokli. Izvaicā konkursa komisiju, kāpēc viens ir uzvarējis, bet cits nē - lai viņi izskaidro savu lēmumu, pamato to. Tad izpēti, vai dotajā laika posmā kāds no viņiem vai viņu radiniekiem guvis materiālu labumu, vienalga, kādā veidā. Tas, protams, ir milzīgs darbs, un Diena to neveiks, jo nedēļā katram četri, pieci raksti... Starp citu, par labajiem piedāvājumiem Tu kļūdies - ļoti daudzi gan grib būt šajā ienesīgajā biznesā un daudz kritizē, bet labu piedāvājumu paši nespēj dot. Tur ir visādi faktori, un tos ir iespējams izpētīt, bet skaidrs, ka vieglāk ir uzmest aci cipariem, pieplusot dažus viedokļus un uzrakstīt. Un vēl, tas, ka ir fakts par uzvarām konkursos, nekādā veidā vēl neliecina par korupciju vai ietekmētu lēmumu pieņemšanu - ne juridiski, ne ētiski.

Ok, es patiešām nevaru apgalvot, ka zinu visu, jo visu var zināt katrs tikai pats par sevi. Es nemeklēju attaisnojumus - man tiešā veidā nav nekāda sakara ne ar slimnīcu, ne medfirmām. Kā saproti, anonīmi internetā pie slēgtiem Dienas rakstiem, kur ieskatās labi, ja 0,1 % lasītāju, man laikam nevarētu būt nekāda labuma stāstīt kaut ko, kas nav patiesība. Kā vārdā lai es to darītu. Es te rakstu vien tāpēc, ka man tiešām ir dusmas, ka tie daži, kuru ir reāli godīgi, tiek apvainoti uz virspusējas informācijas pamata. Patiesībā es nevainoju žurnālisti. Zinot, kāds ārprāta temps ir medijos, skaidrs, ka žurnāliste izdarīja, ko nu varēja. Skaidrs arī, ka, tuvāk neko nezinot, aizdomīgs iespaids var rasties. Man pat liekas, ja es nezinātu Mozga nostāju, man arī pēc šādām ''sievas firmas uzvarām'' nepārprotami liktos, ka tur ir korupcija un konflikts. Tādēļ jau rakstīju, ka bezgala muļķīga bijusi pati ideja - ļaut civilsievas firmai konkursos piedalīties. Zinot Mozgi, viņš laikam iedomājās, ka pietiek ar to, ka viņš komisiju nekādi neietekmē, lēmumos nepiedalās, lai konflikta nebūtu. Taču publiski tas met aizdomu ēnu. Mozgis nav vienkārši labs cilvēks. Viņš tiešām ir godavīrs. Vajag arī tās uzvaras izpētīt - kā tās notikušas. Vajag izpētīt komisijas locekļu ienākumu deklarācijas, kontus utt - to, protams, var darīt KNAB, ne žurnālisti. Pēc man zināmā , Bērnu slimnīcas ārsti, kuri tad arī sēž šajos konkursos, būtiski atšķiras no pieaugušo medicīnas pārstāvjiem ar savu pieticīgo, vienkāršo dzīvesveidu. Tur nav nekā neizpētāma - vajag reāli paskatīties, ar pašu Mozgi sākot. Ne viņi brauc tālos, dārgos kmandējumos, ne viņiem ir luksusa auto un villas, ne dīvaini uzkrājumi kontos. Vismaz 98% noteikti ne. Tieši tāpēc, ka zinu situāciju, man krīt uz nerviem, ka aiztiek tos, kuri nav maitasgabali, kamēr vesels bars valsts izsaimniekotāju medicīnā sēž, kur sēdējuši, jo prot skaisti runāt, un viņiem klāt neķeras. Pieķeras Mozgim, kurš, johaidī, par likumību stāv un krīt, kaut arī to nekad nav publiski afišējis. Viņš vienkārši tāds ir. Protams, var un vajag pētīt itin visu, bet, kā jau teicu - tad kārtīgi un līdz galam.