Kā pirmo viņš min faktu, ka latvieši pie vēlēšanu urnām dosies oktobrī, turpretī igauņiem ar propagandu nāksies nodarboties ziemas aukās. Atvasaras laikā paveras plašākas iespējas apspriest politiku arī ārpus telpām, atzīst R. Siks.
Otrkārt, R. Siks pauž atzinību Latvijā veiksmīgi īstenotajām ekonomiskajām reformām, kuru rezultātā pieckārtīgi samazināts vietējo pašvaldību skaits. Igaunija vēl nav spējusi panākt vienošanos par līdzīgām reformām, un nekas netiek darīts lietas labā.
Trešajā vietā šajā sarakstā iekļuvusi Latvijas lauksaimnieku sarīkotā vērienīgā protesta akcija. Tikmēr igauņu zemnieki aizvien turpina ķildoties par to, kurš ir kurā pusē.
Kā ceturto Latvijas priekšrocību raksta autors min ievērojamo krievvalodīgo politiķu skaitu Latvijas parlamentā, kas ļauj krievvalodīgo kopienai aktīvāk iesaistīties politiskajā dzīvē salīdzinājumā ar Igauniju. Atzinību izpelnījušās arī igauņu tik ļoti iecienītās Latvijas ēdināšanas tīkla Lido ēstuves.
Raksta autors uzteic latviešu spēju okupācijas gados nosargāt 1935. gadā atklāto Brīvības pieminekli un norāda, ka 2009. gadā atklāto Igaunijas Brīvības pieminekli jau piemeklējušas dažādas tehniskas ķibeles.
Septītajā vietā ierindojusies daudz peltā, taču izcilā Latvijas nacionālā lidsabiedrība airBaltic, kas kontrolē Baltijas gaisa telpu. Igauņiem un lietuviešiem atliek vien skaudībā noraudzīties no malas un pārmest latviešiem, ka viņi rīkojas nepareizi.
Astotajā vietā iekļuvis «lieliskais latviešu alus» un daudzās nelielās alus darītavas. Priekšpēdējā vietā ierindoti Latvijā darinātie suvenīri, kurus iespējams iegādāties ne tikai Rīgā, bet arī mazo pilsētu veikaliņos. «Cik Igaunijas mazpilsētās iespējams iegādāties vietējā ražojuma suvenīrus?» viņš jautā. Sarakstu noslēdz Latvijā plašā izvēlē ražotās un pieejamās daudzās konfektes Gotiņa variācijas, kā arī «īsts saldējums».
Savu komentāru R. Siks beidz ar vārdiem: «Lai dzīvo Latvija! Kāpēc gan ne?»