Izgaismoja vājās vietas
Lai gan pēc traģēdijas daudz tika runāts par sistēmiskām kļūdām nozarē, kas noveda pie šāda iznākuma, patlaban Dienas aptaujātajiem ekspertiem radies iespaids, ka potenciālie investori to varētu uztvert vien kā atsevišķu traģisku gadījumu.
Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts (izvirzīts no RP) gan LTV raidījumā Sastrēgumstunda norādīja, ka Zolitūdes traģēdija ir diskreditējusi būvniecības nozari uz ilgu laiku. Šādam apgalvojumam savukārt nepiekrīt Providus būvniecības eksperte Agnese Lešinska. «Zolitūdes notikumi izgaismoja sistēmas vājās vietas, taču, manuprāt, nav pamata runāt par visas nozares diskreditāciju. Tas tomēr bija atsevišķs gadījums.»
A. Lešinska arī norāda: ja viņa būtu labticīgs investors, notikušais viņas plānus attiecībā uz investīciju ieguldīšanu Latvijas būvniecībā neiespaidotu. Jautāta, vai potenciālie investori turpmāk varētu rūpīgāk vērtēt sadarbības partnerus, eksperte norāda, ka jau pašlaik visiem nozarē iesaistītajiem, sākot no arhitektiem līdz būvuzraugiem, ir sertifikāti, kas apliecina to profesionālo varēšanu. Līdz ar to valsts pienākums būtu nodrošināt atbilstošu sertifikācijas procesu, jo ir tikai normāli, ja investori paļaujas uz sertifikātiem. «Turklāt, runājot par lielveikala Maxima jumta iebrukšanu, kas noveda pie daudzu cilvēku bojāejas, jāņem vērā, ka to projektēja pazīstams arhitektu uzņēmums, kas par savu veikumu pat saņēmis balvu, un ēku būvēja tikpat pazīstama būvkompānija, kas uzvarējusi vairākos valsts iepirkumu konkursos un pašlaik būvē lielāko celtni atjaunotās Latvijas laikā - Nacionālo bibliotēku,» uzskata A. Lešinska.
Būvniecības eksperte, uzsverot, ka neapšaubāmi Latvijas būvniecības sistēmā ir vairāki vājie punkti, tomēr pauda pārliecību - ja visi nozares dalībnieki godprātīgi pildītu savas saistības, tad šādas traģēdijas nenotiktu.
Interesē daudzi aspekti
Ārvalstu investoru padomes Latvijā direktore Linda Austere savukārt norāda, ka no traģiskām katastrofām diemžēl nav pasargāta neviena valsts. «Zolitūdes traģēdija ir tomēr atsevišķs gadījums, kas nesniedz liecību par vispārējo investīciju klimatu valstī. Investorus interesē daudzi citi aspekti, piemēram, tiesiska vide, darbaspēks, nodokļu politika. Līdz ar to mēs neprognozējam, ka Zolitūdes traģēdijas dēļ ārvalstu investori, kuriem ir nopietni plāni attiecībā uz Latviju, varētu tos pārskatīt.» L. Austere atzīst, ka ārvalstu investori vislielāko vērību pievērš uzņēmējdarbības videi un tās tiesiskajam ietvaram. Lai gan ar to saistītas daudzas problēmas, uz kurām Ārvalstu investoru padome regulāri vērsusi uzmanību, tomēr tās nav raksturīgas tikai būvniecības nozarei. Līdz ar to daudz svarīgāk domāt par vispārējo investīciju klimatu valstī, nevis koncentrēties uz vienu traģisku gadījumu.
Līdzīgu viedokli pauž ekonomists un investīciju kompānijas NCH Capital Inc. vecākais viceprezidents Kārlis Cerbulis. «Nedomāju, ka šī traģēdija būtiski ietekmēs investīcijas būvniecībā, jo tās ir vairāk atkarīgas no vispārējās ekonomiskās izaugsmes. Tiesa gan, šī traģēdija izgaismo daļu no mūsu ekonomikas vājajām vietām, tostarp ilgtermiņa plānošanā un uzraudzībā. Tomēr jāatceras, ka tādas nelaimes mēdz notikt visās pasaules valstīs,†arī ļoti bagātās un attīstītās. Nedomāju, ka esam sliktāki kā vidējā valsts Eiropā.»
Būs pārejas periods
Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Mārcis Nikolājevs apgalvo, ka tie investori, kas saistīti ar asociācijas biedriem, savus plānus attiecībā uz ieguldījumiem Latvijā neesot mainījuši. «Mūsu asociācija neuztraucas par investīciju apsīkumu būvniecībā, vismaz mūsu rīcībā no mūsu sadarbības partneriem nav tādas informācijas, kas liktu zvanīt trauksmes zvanu,» bilst M. Nikolājevs.
Saistībā ar notikušo traģēdiju Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas valdes loceklis Aigars Šmits pauž bažas, ka «mēs varētu no viena grāvja iebraukt otrā». Proti, no situācijas, kad būvniecības procesos kontrole ir ļoti vāja, nonākt līdz pārmērīgām un nepamatotām prasībām.
«Es pieļauju, ka īstermiņā investīciju procesi būvniecībā varētu piebremzēties. Taču nedomāju, ka tas tā būs ilgtermiņā. Cilvēkiem ir tendence arī traģiskas lietas diezgan ātri aizmirst. Tā ka lielus investīciju atplūdus nozarē mēs neprognozējam, taču rēķināmies ar zināmu pārejas periodu,» domā A. Šmits.
Lielākā sabiedrisko celtņu pasūtītāja galvaspilsētā ir Rīgas dome, kura vienlaikus arī kontrolē būvniecības procesus, jo tās pārraudzībā ir Rīgas būvvalde, kura sola kļūt stingrāka un jau pašlaik veic pastiprinātas pārbaudes sabiedriskajās ēkās. Domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs pauž pārliecību, ka «negribētos domāt, ka pastiprināta uzmanība drošībai būvniecības jomā var atbaidīt nopietnus investorus. Paliks un turpinās attīstību tie, kam drošība arī ir pirmajā plānā. Citus investorus mums arī nevajag.»
SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis uzsver, ja investīcijas arī «piebremzēsies», tad tikai īstermiņā. Ilgtermiņā investīciju plūsma neapstāsies, taču projektu īstenošanas termiņi varētu kļūt garāki, jo lielāka uzmanība tiks pievērsta detaļām. To noteiks arī objektīvā situācija, jo stingrāka kļūs procesu uzraudzība.
Jāpiebilst, ka 2014. gada 1. februārī stāsies spēkā jauns Būvniecības likums. Būtiskākais jauninājums - būvdarbus drīkstēs uzsākt tikai pēc tam, kad būvvalde būs izdarījusi atzīmi būvatļaujā par tajā ietverto nosacījumu izpildi un būvatļauja būs kļuvusi neapstrīdama. Tā kā Zolitūdes traģēdija lika apšaubīt būvniecības uzraudzības sistēmu valstī, tad pēc Ekonomikas ministrijas ierosinājuma Saeimā 5. decembrī paredzēja izveidot atsevišķu valsts būvniecības kontroles biroju. Tā galvenais uzdevums būtu, pieņemot ekspluatācijā sabiedriskas būves, veikt no pašvaldībām neatkarīgu drošuma ekspertīzi. Iecerēts, ka birojs varētu darbu sākt nākamā gada septembrī un tajā strādātu 30-40 darbinieku.