Es teiktu, ka Latvijā pastāvošajiem noteikumiem, kas izvirzīti ēdināšanas uzņēmumiem, kuri piedāvā ēdināšanu izglītības iestādēs, vajadzētu būt brīvākiem, savukārt ēdināšanas kvalitātes kontrolei - stingrākai. Eiropā daudzas prasības definētas kā ieteicamas, bet Latvijā tiek uztvertas kā obligātas, un tāpēc mūsu valsts uzņēmumi zaudē konkurētspēju. Piemēram, Latvijā visām galda virsmām virtuvē jābūt no metāla, bet, kad aizbraucam uz Dāniju, redzam, ka tur izmanto arī koka virsmas. Koka virsmas ir lētākas, bet saindēšanās Dānijā to dēļ nav izplatītāka kā Latvijā. Līdzīgu piemēru ir daudz.
Savukārt kontrolei noteikti jākļūst stingrākai. Noteikti! Tāpēc, lai visiem ēdināšanas uzņēmumiem situācija būtu vienāda, lai nebūtu tā, ka tiem, kas prasības ievēro, rodas papildizmaksas, bet citi, kuri prasības ignorē, var lētāk piedāvāt produkciju un pakalpojumus.
Igaunijā kontrole ir ne tikai stingrāka, bet arī taisnīgāka un detalizētāka. Latvijā prasības bieži atkarīgas no katra konkrētā inspektora izpratnes un trūkst vienotas kontroles sistēmas. Igaunijā Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) ņem paraugus no ēdiena un laboratorijā tos analizē, pētot, vai ēdiens atbilst valdības noteiktajām normām. Tāpēc Igaunijas skolu ēdināšanas uzņēmumi valdības prasības visai punktuāli ievēro. Latvijā nav ierasta tāda prakse, ka PVD paņemtos ēdienu paraugus regulāri un sistemātiski nosūtītu laboratoriskiem pētījumiem. Turklāt Igaunijā tiek rīkoti konkursi par labāko ēdināšanu skolā, līdz ar to šajā jomā strādāt šķiet prestiži - kā uzņēmējiem, tā pavāriem. Latvijā pagaidām strādāt skolu ēdināšanā nav īpaši prestiži.
Runājot tieši par mūsu piedāvājumu skolās, jau gadus sešus visas ēdienkartes tiek saskaņotas ar Latvijas Diētas ārstu asociāciju, kura apstiprina - skolēniem piedāvātais ēdiens ir veselīgs. Protams, izpratne par jēdzienu «veselīgs uzturs» daudziem atšķiras. Mēs ar Diētas ārstu asociāciju esam vienisprātis, ka veselīgs ir sabalansēts uzturs, un šo principu arī cenšamies ievērot.
Šobrīd daudzi uzņēmēji saka - prioritāte ir sagatavošanās pārejai uz eiro. Kur jūs saskatāt lielākos riskus?
Kā jebkuram servisa jomas uzņēmumam, kas veic tiešu komunikāciju ar klientiem, vislielākais slogs saistīts ar reālo naudas apriti - mums klienti dos latu banknotes un monētas, bet pretī sagaidīs eiro. Gatavojamies, ka būs jāatbild uz daudziem un dažādiem klientu jautājumiem. Gan jau gadīsies arī negatīvas emocijas un pa kādam pārpratumam.
Tieši pamatīgais informatīvais darbs ir nopietnākais risks. Cenu pārrēķināšana arī ir liels projekts jebkuram uzņēmumam, bet tai varam laikus sagatavoties. Savukārt, kad pusdienot atnāk reizē 20 klienti, vienam tāds jautājums, otram - cits, trešajam vēl savādāks, tad atbildes savlaicīgi sagatavot nevari un nepieciešamība ātri un pareizi atbildēt varētu būt lielākais klupšanas akmens. Tāpat arī grūti paredzēt, cik lielas eiro rezerves vajadzēs.
Solāt cenas neapaugstināt?
Esam pievienojušies iniciatīvai Godīgs eiro ieviesējs, jo iniciatīvas popularizētie principi ļoti atbilst mūsu principiem. Arī bez pievienošanās iniciatīvai mēs būtu godprātīgi pēc valūtas kursa pārrēķinājuši cenas no latiem eiro.
No tā, ka uzņēmēji godīgi apņemas veikt cenu pārrēķināšanu, iegūst visa sabiedrība. Ceru, ka, ieviešot Latvijā eiro, sabiedrība redzēs, ka latu nomaiņu pret eiro var notikt, neradot iedzīvotājiem zaudējumus. Jāatceras, ka iepriekš un ne vienu reizi vien, kad bijušas dažādas naudas maiņas un sociālekonomiskās transformācijas, cilvēkiem nācies piedzīvot dažādus finansiālus zaudējumus.
Aicinu uzņēmējus pēc iespējas skaļāk pateikt visai sabiedrībai, ka cenu pārrēķināšana notiks godprātīgi.
Daudzi iedzīvotāji tomēr par godprātību šaubās.
Ja salīdzina Latviju ar citām valstīm, tad Latvijā vārds «uzņēmējs» ir ar ļoti negatīvu pieskaņu. ASV par veiksmīgu uzņēmēju tiek uzskatīts tas, kuram deviņas reizes nav izdevies ieceres īstenot, bet kurš tomēr mēģina desmito reizi. Latvijā cilvēkus noraksta jau pēc pirmās neveiksmes. Vēl ir diezgan tāls ceļš ejams, lai mūsu valstī būtu pozitīva attieksme pret uzņēmējiem, lai gan tieši uzņēmēji ir tie, kas eksportē, maksā nodokļus un valstij pelna naudu. Protams, nedrīkst aizmirst arī darbiniekus, kuri uzņēmumos strādā, jo uzņēmums ir gan īpašnieki, gan arī visu līmeņu darbinieki, kuri strādā, lai pievienoto vērtību radītu, lai valsts budžetā ienāktu nodokļu maksājumi.
Iemesls Latvijā pastāvošajai, negatīvajai attieksmei pret uzņēmējiem ir tas, ka padomju laikā vispār uzņēmējdarbība netika akceptēta, vai arī vainīgi ir tie uzņēmēji, kas rīkojušies ne īpaši ētiski?
Domāju, ka svarīgi ir abi jūsu minētie faktori. Padomju laikā, ja kāds biznesu mēģināja veidot, viņu sauca par spekulantu, pat ziedu tirgotājus uzskatīja par spekulantiem. Tomēr ne mazāk nozīmīgs aspekts ir tas, ka XX gadsimta 90. gados daudzi lieli, pazīstami uzņēmumi saplūda ar valsts aparātu, bija korupcijas skandāli, kas meta ēnu uz visiem uzņēmējiem, un radās priekšstats, ka godīgā ceļā jau naudu nopelnīt nevar. Arī uz tiem uzņēmējiem, kas naudu pelnīja un pelna godīgi, krita aizdomu ēna. Tāpēc es ceru, ka godīga cenu pārrēķināšana no latiem eiro pozitīvāku padarīs visu godprātīgo uzņēmēju reputāciju.
Saistībā ar nākamā gada budžeta pieņemšanu daudz tiek diskutēts par nepieciešamajām izmaiņām nodokļu sistēmā un nodokļu likmēs. Kāds būtu optimālais variants?
Vienas nodokļa likmes samazināšana neko nedos. Jāmaina attieksme. Krīzes laikā pat politiķi teica, lai uzņēmēji nemaksā nodokļus pilnā apjomā, lai tikai izdzīvo. Bet nedrīkst aizmirst, ja uzņēmējs nodokļus nemaksā, tad rodas negodīga konkurence pret citiem nozares uzņēmējiem, kuri nodokļus maksā.
Es gan nepiekrītu tam, ka Latvijas sabiedrība ir visneapzinīgākā nodokļu maksāšanas ziņā visā Eiropā. Zinu, ka Dienvideiropā uzņēmējus motivēt pilnībā nomaksāt visus nodokļus ir daudz grūtāk nekā mūsu valstī. Latvijā vajadzīgas divas lietas. Pirmkārt, īstermiņā, strikta kontrole - pārkāpēju saraksta publiskošana internetā, stingri sodi, nopietnas sankcijas. Otrkārt, ilgtermiņā, izglītošana par to, kādas sekas izjūt katrs cilvēks, viņa ģimene un visa sabiedrība kopumā, ja nodokļi tiek apzinīgi maksāti, un kādas sekas izjūt, ja nodokļi maksāti netiek. Ilgtermiņa darbam jāsākas valdības līmenī. Daudzi uzņēmēji varbūt domā: «Ja citi nemaksā nodokļus, kāpēc man maksāt?» Bet, ja uzņēmējs dzird, ka visi citi nozarē, viņa novadā vai pilsētā nodokļus samaksājuši, tad izjūt sociālo spiedienu par saviem nesamaksātajiem nodokļiem.
Ziemeļvalstu finanšu speciālisti norādījuši, ka pelēkās naudas apriti var mēģināt ierobežot arī, popularizējot bezskaidras naudas norēķinus. Eiro ieviešana sekmēs bezskaidras naudas norēķinus ēdināšanas biznesā?
Pieļauju, eiro ieviešana mazliet palielinās bezskaidras naudas norēķinu popularitāti, jo cilvēki nomaiņas periodā centīsies makā turēt pēc iespējas mazāk latu.
Nevarētu teikt, ka es personīgi būtu liels eiro fans vai tieši pretēji - eiro noliedzējs. Visām lietām ir savi plusi, savi mīnusi, arī eiro ieviešanai, bet es ticu, ka eiro nesīs vairāk plusu nekā mīnusu. Bezskaidras naudas norēķinu popularitātes kāpums varētu būt viens no plusiem
Pluss, jūsuprāt, būs arī tas, ka nevajadzēs tērēt līdzekļus valūtas konvertācijai? Vai arī cerat uz ārvalstu tūristu skaita un investīciju kāpumu?
Vienkāršākas kļūs starpuzņēmumu transakcijas, būs mazāk izdevumu valūtas konvertācijām, cilvēkiem būs vienkāršāk, ceļojot no Latvijas uz citām eirozonas valstīm un arī no citām eirozonas valstīm uz Latviju. Ja analizē to valstu pieredzi, kuras eiro ieviesušas, nevar teikt, ka eiro radījis brīnumus, bet pozitīvāku noskaņu sabiedrībā gan.
Es domāju, ka arī Latvijai eiro ieviešana dos pozitīvāku pārliecību par ekonomisko situāciju. Mums, Latvijas sabiedrībai, raksturīgs, ka mums vajag pozitīvu grūdienu, jo citādi lietas, kas ir pozitīvas, mēs vienkārši nenovērtējam. Es nesaku, ka vajag piekopt tādas pozitīvisma kampaņas, kādas ierastas ASV, bet arī mēs esam pelnījuši vairāk priecāties par to, ko esam paveikuši. Nav jau tā, ka te, Latvijā, viss būtu slikti. Protams, mums gribas dzīvot kā tajās Eiropas valstīs, kur labklājības līmenis ir visaugstākais, bet jāsaprot, ka daudzas valstis Latvija ar savu labklājības līmeni ir apsteigusi.
Igaunijā mainīja vairāk nekā 15 kronu pret vienu eiro. Latvijā būs pretējs process, cenas cipars kļūs lielāks. Apgrozījuma kritums tāpēc nedraud?
Prognozēju, ka lielākajiem cipariem neliela ietekme uz apgrozījumu psiholoģisku iemeslu dēļ būs un ar to jārēķinās.
Kā ekonomiskā krīze un tās pārvarēšanas periods mainījis Latvijas iedzīvotāju ēšanas paradumus?
Krīzes laikā cilvēki daudz retāk ēda ārpus mājas, daudziem restorāniem apgrozījums kritās vairāk nekā par 50%. Daudzi bankrotēja. Mums apgrozījums kritās tikai par vienu trešdaļu. Normālā situācijā ap 30% apgrozījuma krituma ir daudz, bet, salīdzinot ar vispārējo situāciju industrijā, tiešām var teikt «tikai».
Patlaban, lai arī krīze pārvarēta, pirmskrīzes tendence brīvi un viegli tērēt naudu nav atjaunojusies. Cena kļuvusi par ļoti būtisku izvēles kritēriju, un cilvēki precīzi izvērtē, ko par konkrēto cenu iegūst.
Cik daudz naudas cilvēki gatavi maksāt par pusdienām?
Igaunijā ir ierastāka prakse, ka darba devēji daļēji subsidē pusdienas, Latvijā un Lietuvā šāda prakse ir retāk sastopama, bet visā Baltijā cilvēki grib paēst pusdienas līdz summai, kas atbilst diviem latiem piecdesmit santīmiem.
Piekrītat, ka aizvien vairāk cilvēku pievērš uzmanību uztura veselīgumam?
Jā, pēdējā laikā esam novērojuši, patiešām kļūst vairāk cilvēku, kas izvēlas veselīgu uzturu. Bet domāju, ka turpmāko piecu desmit gadu laikā Baltijā arī to cilvēku skaits, kuri izvēlas fast food, palielināsies, lai ko arī mediķi par to teiktu. Tieši krīzes laikā - lai cik paradoksāli tas arī būtu - auga ātrās ēdināšanas popularitāte, jo cilvēkiem psiholoģiski šķita, ka viņi nevar atļauties ēst lēni, pie galdiņa restorānā. Dzīves ritma dēļ ārpus mājas jāēd, tāpēc daudzi izvēlējās fast food.
Turklāt maltītē darba dienas vidū cilvēkiem paralēli cenai aizvien vairāk interesē ātrums, ātrums un vēlreiz ātrums, pēc tam seko tādi izvēles kritēriji kā ēdiena kvalitāte un iespēja maltītes laikā gūt patīkamas emocijas, uzturoties pievilcīgā vidē, kurā tiek nodrošināts labs serviss. Protams, svarīga ir arī uzņēmuma labā slava.