Irāna nepadodas
Rietumvalstis ar lielām aizdomām raugās uz šo projektu, jo uzskata, ka civilās atomenerģijas aizsegā Irāna plāno izgatavot atombumbas. Irāna kategoriski noliedz šīs apsūdzības un apgalvo, ka atomenerģija domāta vienīgi elektrības ražošanai. Speciālisti spriež, ka Būšehras reaktorā nekāda atombumbu ražošana nav iespējama, jo visu procesu uzraudzīs starptautiskie inspektori. Kodoldegviela tiks piegādāta no Krievijas, kas apņēmusies pēc tam savākt izlietoto degvielu, lai Irāna šīs vielas nevarētu izmantot ļaunprātīgiem nolūkiem.
Būšehras reaktorā tiks izmantots plutonijs, bet lielākās bažas par Irānas centieniem iegūt atomieročus ir saistītas ar urāna bagātināšanas programmu. ASV pieprasa noteikt bargākas sankcijas pret Irānu, lai apturētu urāna bagātināšanas programmu. Irānas režīms atteicies pakļauties šīm prasībām. «Mums ir tiesības bagātināt urānu. Mēs nekad neesam sākuši karu vai gribējuši atombumbas,» uzsver Irānas prezidents Mahmūds Ahmadinedžāds.
Irāna apgalvo, ka atomenerģijas programma tiek attīstīta tikai un vienīgi elektrības ražošanai. Eksperti pauduši izbrīnu, kādēļ Irāna, kurai ir vienas no lielākajām naftas un gāzes rezervēm pasaulē, tik ļoti tiecas attīstīt atomenerģētiku. Irāna apgalvo, ka tas nepieciešams, lai varētu eksportēt vairāk naftas un gāzes.
Būšehras AES projekts tika sākts vēl pagājušā gadsimta 70. gados ar Vācijas un Francijas atbalstu, bet Irānas islāma revolūcija apturēja projekta īstenošanu. Celtniecība tika atsākta tikai 90. gadu vidū ar Krievijas atbalstu. Būšehras reaktora jauda ir 1000 megavatu, bet līdz 2020. gadam Irāna vēlas uzbūvēt vairākas citas AES, kuru kopējā jauda būtu 20 000 megavatu. Taču speciālisti iebilst, ka vērienīga atomenerģētikas attīstība Irānā nav reāla. «Pirmkārt, ierobežoto ūdens resursu dēļ; otrkārt, lielā daļā valsts ir ievērojams zemestrīču risks,» laikrakstam Kommersant stāsta Krievijas enerģētikas analītiķis Antons Hlopkovs.
Krievijas intereses
Lielāko satraukumu par Irānas atomenerģijas programmu izsaka ASV un Izraēla, kas nevēlas pieļaut atomieroču nonākšanu Teherānas režīma rokās. Izraēla devusi mājienus, ka varētu uzbrukt Irānas atomenerģijas programmas objektiem, līdzīgi kā 1981. gadā iznīcināja Irākā būvēto reaktoru. Taču tuvākajā laikā šāds uzbrukums tiek uzskatīts par maz ticamu.
Turpretim lielākā ieguvēja no spriedzes pieauguma Tuvo Austrumu reģionā ir Krievija, jo sankciju dēļ ierobežots Irānas energoresursu eksports, palielinās naftas un gāzes cena, tādēļ Krievija saņem lielākus ienākumus no savu energoresursu eksporta.