Pašlaik situācija ir mainījusies, un A. Hāmenei vairs nav kā plats mūris aiz sava protežē M. Ahmadinedžāda muguras. Piektdien paredzētajās Irānas parlamenta vēlēšanās, kas ir pirmās pēc 2009. gada prezidenta vēlēšanām, notiks cīņa starp garīgā līdera un prezidenta atbalstītājiem.
Tajā, visticamāk, panākumus gūs konservatīvās garīdzniecības sekotāji. Tomēr ir skaidrs, ka Irānā arī turpmāk pie varas atradīsies stingrā kursa piekritēji, kas neielaidīsies kompromisos ar Rietumiem, kuri izvērš aizvien bargākus pasākumus, lai apturētu Teherānas pretrunīgo kodolprogrammu.
Ļoga valsts pamatus
Kopš 1979. gada islāma revolūcijas Irānas politisko kursu ir noteikusi augstākā garīdzniecība, bet prezidentam tikusi ierādīta sekundāra loma. Tomēr M. Ahmadinedžāds, kurš šo amatu ieņem kopš 2005. gada, ir demonstrējis centienus iegūt reālu varu, regulāri izceļoties ar asiem paziņojumiem pret rietumvalstīm un «cionistu režīmu» Izraēlā un vēršoties pie irāņiem ar populistiskiem solījumiem.
A. Hāmenei lojālisti apsūdzējuši M. Ahmadinedžādu centienos iedragāt ājatollas pozīciju, aizvien biežāk izsakot viedokli par reliģiskas dabas jautājumiem, kas vienmēr tikuši uzskatīti tikai par garīgā līdera kompetenci. Konservatīvie uzskata, ka prezidents ļoga valsts pamatus, kas ir būvēti uz islāma vērtībām.
Plaisa starp garīgo līderi un prezidentu palielinājās pagājušā gada aprīlī, kad A. Hāmenei atjaunoja amatā nacionālās drošības ministru, kuru bija atbrīvojis M. Ahmadinedžāds, lai šajā krēslā ieceltu savu cilvēku. Nacionālās drošības ministrija ir nozīmīga, jo tā ir viena no institūcijām, kas lemj, kam atļaut vai neatļaut kandidēt vēlēšanās.
Ietekmīgā Uzraugu padome, kas arī vērtē vēlēšanu kandidātus, nav pielaidusi piedalīties vēlēšanās vairākus desmitus M. Ahmadinedžāda atbalstītāju, jo tie piederot «nepareizajai straumei», kas cenšoties vājināt garīdzniecības lomu. «Šādi uzbrukumi nav iespējami bez A. Hāmenei atļaujas,» politologs Hamīds Farahvašians apgalvo aģentūrai Reuters.
Savukārt M. Ahmadinedžāds savus kritiķus apsūdzējis likumu pārkāpšanā un piedraudējis tiem ar cietumu. Irānā publiska augstāko amatpersonu kritizēšana ir krimināli sodāma rīcība.
Apspiež opozīciju
Parlamenta vēlēšanās nekandidēs opozīcijas pārstāvji. Tās līderi Mirs Huseins Musavi un Mehdī Karubi jau gadu atrodas mājas arestā. Tieši viņu sakāve 2009. gada prezidenta vēlēšanās lika tūkstošiem neapmierināto iziet ielās.
Irānas līderi publiski ir pauduši atbalstu protestiem arābu zemēs, tomēr patiesībā baidās, ka pašu zemē var sākties sacelšanās. Cilvēktiesību organizācija Amnesty International ziņo, ka pirms parlamenta vēlēšanām tikuši aizturēti juristi, studenti, žurnālisti, politiskie aktīvisti, reliģisko un etnisko minoritāšu pārstāvji un cilvēki ar sakariem rietumvalstīs. Februārī tiesa pazīstamajam blogerim Mehdī Hazali piesprieda četrarpus gadu cietumsodu, jo viņš «izplatījis propagandu pret sistēmu».
Notiekot arī vēršanās pret elektroniskajiem medijiem, ko Irānas varasiestādes uzskata par lielāko draudu. Nesen policijas vadība paziņoja, ka meklēšanas sistēma Google patiesībā esot «spiegošanas instruments», un interneta kafejnīcām uzdots reģistrēt klientus.