Novārgušais tīģeris
Problēmas ar Lisabonas līguma ratifikāciju ir spilgts piemērs tam, ka pat vienas dalībvalsts iebildumi var aizkavēt visai Eiropas Savienībai svarīgu lēmumu pieņemšanu. Lisabonas līgums stāsies spēkā tikai pēc tam, kad būs ratificēts visās 27 dalībvalstīs. Īrija jau 2008.gada jūnijā ielika pamatīgu sprunguli līguma ratifikācijas procesā, jo referendumā vairākums vēlētāju (53,4%) nobalsoja pret šo līgumu. Tiesa gan, līdzīgs iznākums varēja būt arī citās dalībvalstīs, taču Īrija bija vienīgā, kas rīkoja tautas nobalsošanu par Lisabonas līgumu. Pārējās dalībvalstīs (arī Latvijā) līgumu ratificēja parlaments.
ES amatpersonas īru lēmumu novērtēja kā klaju nepateicību, jo tieši Īrija guvusi vislielāko labumu no līdzdalības ES, saņemot miljardiem eiro vērtu palīdzību. Taču īrus vairāk uztrauca tas, ka Brisele varētu vājināt viņu neatkarību, apdraudot Īrijas militāro neitralitāti, nodokļu politiku un stingros abortu likumus. Gada laikā stāvoklis ir mainījies, jo Īrija saņēmusi ES garantijas, ka Lisabonas līgums nekādi nekaitēs Īrijas interesēm. Turklāt šoreiz referendums notiek smagas ekonomikas krīzes apstākļos, tādēļ Īrija nevar atļauties bojāt attiecības ar ES. Īrijas ekonomika ir atkarīga no ES atbalsta, jo bez līdzdalības eirozonā novārdzināto «ķeltu tīģeri» varēja piemeklēt Īslandes sabrukumam līdzīgs scenārijs.
Pēc lidsabiedrības Ryanair vadītāja Maikla O'Līrija domām, atkārtots balsojums pret Lisabonas līgumu sagrautu Īrijas ekonomiku. «Ja mēs balsosim pret, aizņemšanās izmaksas krietni palielināsies, mēs paliksim bez sava ES komisāra, kā arī zaudēsim veto tiesības pār nodokļiem,» savus tautiešus brīdina M.O'Līrijs.
Negrib izolāciju
Politikas komentētāji raizējas, ka vēlētāji varētu izmantot referendumu, lai izgāztu dusmas uz nepopulāro Īrijas valdību. Lisabonas līguma pretinieki apgalvo, ka pēc līguma stāšanās spēkā Īriju atkal pārpludinās viesstrādnieki, kas atņems darbu vietējiem un samazinās viņu algas. Viens no līguma pretinieku saukļiem vēsta, ka Lisabonas līgums samazinās Īrijas strādnieku minimālo algu no 8,65 uz 1,84 eiro stundā (valdība iebilst, ka tas nenotiks). «Šajā valstī nav darba. Kādēļ mums jāielaiž vēl vairāk cilvēku? Poļi atbrauca, tagad mums nav darba, valstī sākās krīze, bet viņi saņem visu, bērnu pabalstus, īres pabalstus,» aģentūrai Reuters stāsta dārzeņu tirgotājs Billijs.
Sabiedriskās domas aptaujas gan rāda, ka šoreiz Lisabonas līguma atbalstītāju ir vairāk nekā pretinieku. 19 gadu vecais Tonijs Rodžerss intervijā BBC atzīstas, ka pagājušoreiz balsojis pret, bet tagad kļuvis par pārliecinātu Lisabonas līguma atbalstītāju. «Es ticu, ka šoreiz Īrija nobalsos par. Daudziem šķiet, ka tas atrisinās ekonomikas krīzi. Es tam neticu, bet uzskatu, ka šajā laikā izolācija no Eiropas nav labākā izvēle.»
Latvijas Universitātes politoloģe Žaneta Ozoliņa spriež, ka Īrijas vēlētāji apzinās savu politisko atbildību, jo «tieši no viņu lēmuma būs atkarīgs, vai Eiropa būs vienota un spēcīga». Negatīvs balsojums varētu izraisīt šķelšanos ES dalībvalstu vidū, jo daļa valstu varētu turpināt reformas bez pārējo atbalsta, izraisot sadalīšanos «divu ātrumu» Eiropas Savienībā. Tas nenāktu par labu ES pozīcijām pasaulē, jo radītu iespaidu, ka Eiropas Savienības valstis nav spējīgas vienoties par kopīgām interesēm.