Masveida demonstrācijas aizsākās gandrīz pirms divām nedēļām un pamatīgi satraukušas Itālijas prezidentu Džordžo Napolitāno. Prezidents bažījas, ka sociālie protesti draud pāraugt vardarbīgos nemieros, aptverot visu valsti.
Spriedze Itālijā briest arvien lielāka, un ceturtdien arī valsts lielākā darba devēju asociācija Confindustria brīdināja, ka par spīti signāliem, ka drīz izdosies pārvarēt divus gadus ilgo recesiju, valsts ir uz «sociālā sabrukuma robežas».
Tautu «iegrūž nabadzībā»
Reaģējot uz nerimstošajiem protestiem, prezidents Dž. Napolitāno aicinājis valdību steidzami nākt klajā ar reformām, kas palīdzētu taupības pasākumu smagāk skartajiem iedzīvotājiem. «Eirozonu pārņēmusī krīze radījusi spriedzi sociālajā sfērā. Detalizētākās 2014. gada prognozes liecina par to, ka varētu būt gaidāma visaptveroša spriedze un nemieri,» prezidenta brīdinājumu par vardarbīgiem protestiem citēja CNBC.
Arī vicepremjers un iekšlietu ministrs Andželīno Alfāno norādījis, ka protestu kustība draud pāraugt «bīstamā dumpī pret valsts un Eiropas institūcijām». Pagājušās nedēļas protesti valsts ziemeļu pilsētā Turīnā jau izvērsās vardarbīgās sadursmēs starp demonstrantiem un policiju.
«Nekad agrāk varas īstenotā politika nav iegrūdusi nabadzībā tik daudz cilvēku,» ziņu aģentūrai Reuters sacīja šīs nedēļas protestā sastaptais 42 gadus vecais apsargs Daniēle Amilli. «Ja tā turpināsies, mums pietiek Eiropas.»
Augošās dusmas pret ES apstiprināja arī citi protestētāji, aicinot atgriezties pie Itālijas nacionālās valūtas liras. «Vecā, labā lira, tu biji vērta tikai uz pusi, taču tu gāji divreiz tālāk!» vēstīja kāds plakāts demonstrantu rokās.
Prognozes neiepriecina
Itālija, kas piedzīvo pēckara gados ilgāko recesiju, slīgst bezdarbā. Valstī bezdarba līmenis pārsniedz 12%, taču dramatiskāka situācija paveras jauniešu vidū. Bez darba ir 40% jauniešu vecumā līdz 25 gadiem. Turklāt visā eirozonā vēl lielāki valsts parādu kalni nekā Itālijai ir tikai Grieķijai.
Tūkstošiem cilvēku kopš 9. decembra regulāri pulcējas protestos, iebilstot pret taupības pasākumiem un pieprasot premjerministra Enriko Letas atkāpšanos.
«Valdošā elite ir zagļi un mafijas locekļi, viņi iznīcina mūsu valsti. Mēs esam pelnījuši ko labāku. Prom, prom, prom!» trešdienas protestā galvaspilsētā Romā sanākušos ar saucieniem uzmundrināja viens no protestu līderiem zemnieks Danilo Kalvāni, kurš ir arī viens no Dakšu kustības (Movimento dei Forconi) līdzdibinātājiem.
Dakšu kustību pirms diviem gadiem izveidoja Sicīlijas zemnieki un kravas automašīnu vadītāji, taču tagad tā aptvērusi visu valsti. Dakšu kustība gandrīz pirms divām nedēļām aizsāka vērienīgos protestus, kuriem pievienojušies studenti, nelielie uzņēmēji, bez darba esošie imigranti un citi sabiedrības locekļi, kas vairs nespēj būt mierā ar augošo taupības pasākumu slogu.
Kā vēsta šonedēļ publiskotie Itālijas statistikas biroja dati, trešdaļai Itālijas iedzīvotāju draud nabadzība vai sociālā atstumtība. Darba devēju asociācijas Confindustria aprēķini vēsta, ka daļēji vai pilnībā bez darba valstī ir 7,3 miljoni cilvēku, kas ir divreiz vairāk nekā pirms sešiem gadiem. Nabadzībā slīgstošo skaits arī dubultojies, sasniedzot 4,8 miljonus, vēstīja laikraksts Corriere della Sera. Turklāt prognozēts, ka bezdarba līmenis ap 12% saglabāsies vēl vismaz divus gadus.
Svētkos jauni protesti
Itālija ir viena no eirozonas parādu krīzes smagāk skartajām valstīm, kas bijusi spiesta ieviest skarbus taupības pasākumus. Valsti pēdējos gados jau vairākkārt pārņēmuši protesti pret valdības noteikto kursu, taču līdz šim demonstrācijas bija norimušas.
Tās ar jaunu sparu atjaunoja Dakšu kustības aktivitātes. Protestu līderi sola «atbrīvot itāļu tautu no šiem parazītiem», kā tie dēvē valdošos politiķus ar premjeru E. Letu priekšplānā.
Aktīvisti svētdien plāno vērienīgu demonstrāciju Romā, turklāt apņēmušies protestu vietu nepamest, kamēr nepanāks kāroto - valdības atkāpšanos. «Paliksim tur līdz pat beigām. Pavadīsim tur Ziemassvētkus un, domājams, arī Jauno gadu,» laikrakstam La Repubblica apstiprināja kustības līderis D. Kalvāni.