«Neizšķirta izcīnīšana kompensācijas laikā ir kā atalgojums par pacietību un komandas saliedētību,» pēc spēles izlases galvenais treneris Aleksandrs Starkovs norādīja uz pozitīvo. «Gruzijai vienmēr bija labi futbolisti, bet tagad viņiem ir arī labs galvenais treneris, kurš uzlaboja komandas disciplīnu, taktiku un tās izpildi, tāpēc viņi mums bija ciets rieksts.» Pirms spēles gan spēlētāji runāja par uzvaru. «Neizšķirts, protams, ir pelnīts, jo gruzīni neko neparādīja. Mēs gaidījām no viņiem interesantāku spēli, zinot, kādi spēlētāji ir viņu rindās,» Oskara Kļavas balsī gandarījuma nots neskanēja.
Jāatzīst, ka spēlē pret Gruziju visi cīnās ar milzīgu pašatdevi un neviens neslinkoja. Piemēram, Oskars Kļava spēlēja 90 minūtes, kaut arī iepriekšējās trīs dienas bija slims, Laizāns pret Gruziju laukumā skrēja kā pa karstām oglēm, aktīvi presingojot pretiniekus un regulāri meklējot bumbu. Priecēja arī komandas tieksme vairāk kontrolēt bumbu. Blīvāka bija vidējā līnija, kurā šoreiz darbojās pieci pussargi. Vajadzēja arī biežāk izmantot arī īsās piespēles, jo priekšējā līnijā īsti nebija, kam piespēlēt otrajā stāvā.
To, ka komanda pakāpeniski uzlabo sniegumu, atzīmēja arī Aleksandrs Cauņa. «Mēģinājām vairāk pieturēt bumbu. Pret Grieķiju un Horvātiju tā nebija.» Jācer, ka pavasarī šī tendence saglabāsies.