Tajā pašā laikā parlamentā ienāks liels skaits cilvēku, kuru vienīgā politiskā pieredze ir ielu demonstrācijas. Tā blaknes var būt lielāks populisms un radikālisms, kas var traucēt ieviest nepieciešamas reformas un panākt mieru kara pārņemtajā Austrumukrainā.
Atvadas no Timošenko
Socioloģiskās aptaujas liecina, ka jaunā sasaukuma Augstākajā radā iekļūst četri politiskie spēki. Ukrainas prezidenta Petro Porošenko bloks, kurā apvienojusies viņa partija Solidaritāte un bijušā boksa čempiona Vitālija Kļičko partija UDAR, varētu iegūt 20,5% vēlētāju balsu, noskaidrots Iļko Kučeriva Demokrātijas iniciatīvas fonda organizētajā aptaujā.
8,6% balsstiesīgo gatavi atbalstīt populistisko Radikālo partiju, kurai seko pašreizējā premjerministra Arsēnija Jaceņuka tikai šopavasar izveidotā nacionālkonservatīvā partija Tautas fronte, par ko varētu nobalsot 6,8%. Piecu procentu barjeru ievēlēšanai parlamentā varētu pārvarēt arī Ukrainas rietumu pilsētas Ļvovas mēra Andrija Sadovija vadītais politiskais spēks Pašpalīdzība, kas daudziem ir pārsteigums.
Tikmēr par 2004. gada Oranžās revolūcijas līderes un ekspremjeres Jūlijas Timošenko partiju Tēvzeme gatavojas balsot tikai 4,7%. Neiekļūšana parlamentā varētu nozīmēt J. Timošenko politiskās karjeras beigas. Diezgan droši, ka jaunajā Augstākās radas sastāvā neiekļūs arī komunisti, kas tur bijuši pārstāvēti kopš 1991. gada, un pēdējo trīs parlamentu vēlēšanu uzvarētāja, gāztā prezidenta V. Janukoviča Reģionu partija, kas boikotē vēlēšanas.
Trešā daļa no nedaudz vairāk kā 30 miljoniem balsstiesīgo vēlētāju nav izlēmuši, par ko balsot, tādēļ vēl daži politiskie spēki var pamatoti cerēt uz iespraukšanos parlamentā.
Ukrainā ir jaukta vēlēšanu sistēma - pusi no 424 parlamenta locekļiem ievēlēs no partiju sarakstiem, savukārt pārējos - no vienmandāta apgabaliem. Analītiķi domā, ka arī vienmandāta vēlēšanu apgabalos lielākoties uzvarēs kandidāti, kas ir saistīti ar prezidentu P. Porošenko, kuram pašlaik ir augsts popularitātes reitings.
Vēlēšanas nenotiks Krievijas anektētajā Krimas pussalā un gandrīz 20 vēlēšanu rajonos promaskavisko separātistu sagrābtajos Austrumukrainas apgabalos Doņeckā un Luhanskā. Separātisti paziņojuši, ka 2. novembrī rīkos paši savas vēlēšanas.
Ukrainas premjers A. Jaceņuks vakar brīdināja par Krievijas centieniem traucēt svētdienas vēlēšanu norisi.
Brīdina par protestiem
Ukraiņu politologi ir pārliecināti, ka jaunais parlaments būs prorietumnieciski noskaņots. «Mazākais, vismaz puse parlamenta sastāva nomainīsies, un būs pilnīgi atšķirīga partiju struktūra,» politisko pētījumu centra Penta direktors Volodimirs Fesenko stāstīja ziņu aģentūrai Reuters. «Absolūtais vairākums deputātu būs no politiskajiem spēkiem, kas ir saistīti ar eirointegrāciju un Maidana protestiem.»
Tomēr politikas analītiķi nav droši, ka jaunais parlaments, kuram turpmāk būs plašākas pilnvaras, spēs veikt radikālas reformas un apkarot endēmisko korupciju, kas ir atlikts pēdējos 20 gadus. Albertas universitātes Kanādā pētnieks Tarass Kuzjo publikācijā The Financial Times raksta, ka Ukrainas iedzīvotāji nav mierā ar lēnajām pārmaiņām un elites nesodāmību, tādēļ pirms vēlēšanām vairāki politiķi un kandidāti ir iemesti atkritumu urnā, apmētāti ar olām vai aplieti ar krāsu.
Viņš brīdina, ka tautas neapmierinātība var pāraugt jaunos protestos. «Ukrainas rīcībā ir gads vai divi, lai izpildītu Ukrainas sabiedrības un Rietumu prasības pēc pārmaiņām. Pretējā gadījumā var izcelties tautas protesti, kas būs daudz vardarbīgāki. Tieši uz šādu iznākumu cer Krievijas prezidents Vladimirs Putins,» uzskata T. Kuzjo.
Sagaidāms, ka Augstākās radas jaunais sasaukums būs naidīgāk noskaņots pret Krieviju. «Šajā parlamentā varētu nebūt opozīcija, bet var sākties sacensība par to, kurš ir vislielākais nacionālists un Krievijas ienaidnieks,» domā politologs Mihailo Pogrebinskis. Tas nozīmē, ka P. Porošenko būs sarežģīti iegūt parlamenta atbalstu sarunām ar Kremli un separātistiem, lai izbeigtu bruņoto konfliktu Austrumukrainā.