Savukārt Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) vadītāja Inita Juhņēviča norāda, ka, saņemot rīkojumu no augstākstāvošas personas, jāizvērtē tā tiesiskums: «Šajā gadījumā direktorei ir tiesības nepildīt pašvaldības rīkojumu, bet mēs domes rīcību lūgsim izvērtēt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai.» I. Juhņēviča norāda, ka nav pieļaujama situācija, kad valstī obligāto pamatizglītību vēl neieguvis skolēns nav reģistrēts nevienā izglītības iestādē un izslēgšana var notikt tikai gadījumā, ja bērnu būs uzņēmusi cita skola.
Izslēgšanas idejas virzītājs Jaunjelgavas domes priekšsēdētājs Guntis Libeks (Vienotība), jautāts, kāpēc lemts par viena skolēna izslēgšanu, lai gan vardarbību, iespējams, īstenojuši vēl divi, atbild, ka abi pārēji skolēni dzīvo Jaunjelgavas novadā un viņu vecāki sadarbojas ar skolu. «Es rīkojos nevis pēc savas revolucionārās sirdsapziņas, bet saskaņā ar likumu, turklāt lēmumu sagatavoja juristi,» skaidro G. Libeks.
Domes lēmums par skolēna izslēgšanu pamatots ar trim Izglītības likuma pantiem. Pirmkārt, ka «katras pašvaldības pienākums ir nodrošināt bērniem, kuru dzīvesvieta deklarēta pašvaldības administratīvajā teritorijā, iespēju iegūt (..) pamatizglītību bērna dzīvesvietai tuvākajā izglītības iestādē», otrkārt, ka «izglītojamā pienākumi ir (..) ievērot pedagogu, izglītojamo un citu personu tiesības un intereses; nepieļaut emocionālu un fizisku vardarbību; neapdraudēt savu un citu personu veselību, drošību un dzīvību» un, treškārt, ka «vecāku pienākums ir (..) sadarboties ar izglītības iestādi, kurā mācās bērns, ar pedagogiem un citām mācību procesā iesaistītām personām». G. Libeks uzskata, ka vainotais bērns un viņa vecāki ir pārkāpuši minētos likuma pantus.
Neizpratni par šādu domes lēmumu pauž vainotā skolēna mamma Evija: «Es vienmēr esmu nākusi uz skolu un interesējusies par bērna gaitām, turklāt, kā viņi pamatotu izslēgšanu, ja mans dēls būtu deklarēts Jaunjelgavā, nevis Vecumnieku novadā? Mēs lemsim, kā rīkoties, lai gan personīgi es par izslēgšanu vēl neesmu informēta.» Evija šo G. Libeka lēmumu saista ar konfliktu, kas ģimenes un domes starpā radies pirms trim gadiem: «Mērs nepiekrita sūtīt Jaunjelgavas vidusskolas autobusu uz Vecumnieku novadu, lai mans dēls varētu nokļūt skolā. Kad es uzrakstīju sūdzību atbildīgajām iestādēm, transports tika nodrošināts, taču mēs iekļuvām domes melnajā sarakstā un viņi izmanto jebkuru ieganstu, lai atbrīvotos no šīs nastas un ietaupītu līdzekļus.»
G. Libeks šādus apgalvojumus noliedz, sakot, ka no Vecumnieku novada uz Jaunjelgavas vidusskolu tiek vesti vairāki bērni, tāpēc autobuss nodrošināts uzreiz: «Domes uzdevums ir nevis veidot melnos sarakstus vai taupīt uz bērnu rēķina, bet radīt drošu vidi sava novada iedzīvotājiem.»
Pēc rezonanses, ko skolā notikušais incidents radījis sabiedrībā, lietas izmeklēšanai seko policijas vadība. Valsts policijas Galvenās policijas pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Artis Velšs atklāj, ka tā vēl nav beigusies: «Liecības ir pretrunīgas - liecinieki ir nepilngadīgi un vecāki nereti māca, kas jāsaka.» Viņš arī uzskata, ka šajā gadījumā ir vēlme kādu padarīt par vainīgo, nesagaidot izmeklēšanas rezultātus.
Savukārt Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Gavare norāda, ka pašvaldības pienākums ir palīdzēt vecākiem bērna audzināšanā: «Pēc likuma pašvaldībai jāizstrādā uzvedības sociālās korekcijas programma individuāli katram bērnam, kuram ar to ir problēmas. Mērķim jābūt nevis sodīt vai izslēgt no skolas, bet iemācīt sociāli atbildīgu uzvedību.» Taču, tā kā vainotais bērns dzīvo Vecumnieku novadā, minētais pienākums negulstas uz Jaunjelgavas domes pleciem.