«Pirmoreiz radusies iespēja paskatīties, kas Latvijā noticis nacistu okupācijas laikā. Līdz šim tie ir bijuši vārdi, bet tagad var pārliecināties, ka iepriekš stāstītais atbildis īstenībai,» par izstādes jēgu Dienai izsakās tās autors, pagaidām mazpazīstamais vēsturnieks Vlads Bogovs, kurš esot bijis tās iniciators. Izstādi finansējuši «parasti Latvijas iedzīvotāji» un fonds Vēsturiskā atmiņa, kas jau iepriekš ir finansiāli atbalstījis Kremlim draudzīgas vēstures interpretācijas izplatīšanu un kura ģenerāldirektors ir Latvijā skandalozu slavu ieguvušais Aleksandrs Djukovs. Viņš savulaik izteicies, ka filma Padomju stāsts viņam raisījusi vēlmi nogalināt tās režisoru. V.Bogovs par fondu uzzinājis no paziņām, sazinājies ar A.Djukovu, kurš bez liekiem jautājumiem piešķīris līdzekļus. «Nekādu politisku zemtekstu nav,» apgalvo V.Bogovs, pat neraugoties uz politiskajām personām, kas izstādes atklāšanā sēdēja pirmajās rindās.
Tomēr R.Jansons izstādes atklāšanā saskatīja mēģinājumus politizēt vēsturi. Pirmkārt, tika uzsvērts, ka laika posms no 1941. līdz 1944.gadam ir traģiskākais Otrajā pasaules karā, taču ir nekorekti izcelt vienu posmu, jo, piemēram, attiecībā uz karagūstekņiem - tāds pats liktenis, ja ne vēl smagāks, piemeklējis tos karavīrus, kas bija iesaukti Vācijas armijā un nonāca tā sauktajās filtrācijas nometnēs. Turklāt izstādē minēti pārspīlēti skaitļi par nacisma represiju upuru skaitu, jo izmantoti Valsts ārkārtējās komisijas dati, kas nav pierādīti un tiek vērtēti kā neticami. Par politizāciju liecinot arī izstādes atklāšanas vadītāja Viktora Guščina (PCTVL) paziņotais, ka latvieši, kas iznīcinājuši ebrejus Jelgavā, esot saistīti ar mūsdienu Latvijas politiķiem.