Taču ir vēl otrais solis - jāietaupa vēl apmēram 400 miljonu. Kā - tas atkarīgs no sociālajiem partneriem. Bāzes projektā lielākais cirpiens, salīdzinot ar 2009.gada izdevumiem, ir dotācijām pašvaldībām, neparedzētajiem izdevumiem, dalībai diplomātiskajās misijās, kas zaudē ceturtdaļu no finansējuma.
Neatkarīgās iestādes sargā
Pēc šī plāna vismazākais samazinājums attiecas uz t.s. neatkarīgajām iestādēm (Saeima, KNAB, Augstākā tiesa, Satversmes tiesa, Prokuratūra un citas), kuru izdevumi FM plānā nav samazināti vispār. Tas ir gan tāpēc, ka FM nevar likt likumdevējiem - Saeimai samazināt savus izdevumus līdzīgi kā ministrijām, gan tāpēc, ka tēriņu nogriešana KNAB vai Satversmes tiesai radītu protestus par draudiem demokrātijai - FM pozīciju skaidro ministrijas pārstāvis, kas vēlējās palikt anonīms. Plānā norādīts minimāls samazinājums arī aizsardzības un sociālās aizsardzības funkcijām - mīnus 4%. Sociālā aizsardzība (pensijas, pabalsti) kopumā ir lielākā budžeta izdevumu pozīcija - tai pagaidām paredzēts apmēram pusotra miljarda. Tomēr tas ir aptuveni par 100 miljoniem mazāk nekā 2009.gadā, un budžeta tapšanas gaitā iespējama tālāka cirpšana. Kā ietaupījumu varētu panākt, Labklājības ministrijā nezina, jo vēl nav saņēmuši informāciju par nepieciešamo samazinājumu. Arī citās Dienas aptaujātajās ministrijās situācija ir līdzīga, Veselības ministrijas pārstāve Egita Pole vēl piebilst, ka, finansējumam ievērojami samazinoties zem šāgada līmeņa, paredzama jauna slimnīcu slēgšana.
Pieaug videi un parādam
Dienas aptaujātie eksperti uzsver - pareizi, ka visām funkcijām netiek cirpts vienādi. Ekonomists Ojārs Kehris brīdina, ka šajā procesā jāmēģina izvairīties no iestāžu pašsaglabāšanās instinkta, bet Swedbank galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks piebilst, ka nedrīkst aizmirst par tām iespējām palielināt ieņēmumus, kas nav saistītas ar papildu naudas ieguldīšanu, bet gan ar administratīvo barjeru samazināšanu uzņēmumiem.
Dažām funkcijām pēc budžeta bāzes plāna 2010.gada budžetā pat vajadzētu piedzīvot finansējuma pieaugumu. Uz kopējā fona izceļas vides aizsardzības funkcija, kuras izdevumi 2010.gadā varētu sasniegt tikpat lielu finansējuma apjomu, cik visām neatkarīgajām iestādēm kopā. FM skaidro - paredzams, ka nākamgad Latvija saražos mazāk izmešu, nekā paredzēts kvotās, tāpēc vairāk kvotu tiks pārdots citām valstīm. Taču pastāv nosacījums iegūtos līdzekļus ieguldīt vides aizsardzības jomā. Tā veidojas ievērojamais finansējuma pieaugums.
Savukārt tajā, ka par ceturtdaļu lielāki izdevumi bāzes plānā paredzēti valsts parāda atmaksai un dalībai Eiropas Savienībā (ES), jau atspoguļojas pagājušogad iesāktās Latvijas apjomīgās aizņemšanās sekas. Dalības maksa ES ir piesaistīta valsts iekšzemes koproduktam, tāpēc prognozējams, ka tā nākamgad samazināsies, taču vairāk naudas būs nepieciešams, lai maksātu procentus par ārvalstu aizņēmumiem.