Liepājas pašvaldība līdz šim lielāku akcentu likusi uz infrastruktūras projektu īstenošanu, veicot apjomīgas investīcijas transporta, pilsētvides, veselības, ūdenssaimniecības un energoefektivitātes nozarē, taču nākotnē, kā norāda vairāki aptaujātie Liepājas uzņēmēji, lielāka uzmanība jāvērš uz darbaspēka noturēšanu pilsētā, jo strādājošo trūkums jau patlaban uzņēmējiem sagādā lielas galvassāpes.
ES projekti ļāva atsperties
Vaicāts par nozīmīgākajiem projektiem, kurus Liepājā izdevies realizēt ar ES finansējuma palīdzību, pilsētas pašvaldības priekšsēdētājs Uldis Sesks (Liepājas partija) uzskaita vairākus: liepājnieki augstu vērtējuši tramvaju līnijas pagarināšanas projektu, kā arī pārmaiņas Liepājas reģionālajā slimnīcā. Ikdienu pozitīvi iespaidojis arī pilsētas ielu apgaismojuma labiekārtošanas projekts, kas ne tikai devis iespēju nomainīt apgaismojumu vairāk nekā 120 kilometru garumā, bet arī sakārtot ietves un izveidot jaunus veloceliņus.
Tomēr par vienu no svarīgākajiem projektiem mērs uzskata Liepājas Olimpisko centru un tā spa atpūtas zonu, kas Liepājā sniedz iespēju organizēt ne tikai augsta līmeņa starptautiskas sacensības, bet arī mainījusi liepājnieku attieksmi par labu veselīgam dzīvesveidam. Savukārt Olimpiskā centra spa zona darbojas kā magnēts, ar ko izdodas piesaistīt tūristus. Par tapšanas stadijā esošo koncertzāles Lielais dzintars projektu U. Sesks saka, ka tas nākotnē mainīs ne tikai pilsētas panorāmu, bet arī liepājnieku domāšanu, kā arī nesīs Liepājas vārdu pasaulē. Plānots, ka koncertzāle tiks pabeigta līdz 2015. gada jūnijam. Tās būvniecības, būvuzraudzības un autoruzraudzības izmaksas, neskaitot pievienotās vērtības nodokli, ir 30,17 miljonu eiro, no kuriem puse ir ES fondu līdzfinansējums.
Tāpat kā citās Latvijas lielajās pilsētās, arī Liepājā ar pilsētas budžetu vien šos darbus nebūtu iespējams paveikt. U. Sesks uzsver, ka tik lielu finanšu resursu pilsētai nav, turklāt arī valsts nav bijusi gatava palīdzēt: «Pēdējie pieci gadi nav bijuši viegli - bija jāpārdzīvo krīze, kas atsaucās uz liepājnieku labklājību, saruka ienākumi, pazuda darbvietas. ES projekti nodrošināja iespēju nedaudz atsperties.» Pašvaldība aprēķinājusi, ka pilsētas saimniecības modernizācijā nedaudz vairāk nekā piecos pēdējos gados, pateicoties ES fondiem, izdevies ieguldīt ievērojami vairāk līdzekļu nekā visu Latvijas atjaunotās neatkarības gadu laikā kopā.
Aizplūst cilvēki
Arī domes opozīcijā esošās Reformu partijas līderis un uzņēmējs Jānis Vilnītis pauž, ka Liepāja aktīvi izmantojusi ES fondu līdzekļus, izlietojot tos tādiem pilsētai svarīgiem projektiem kā maģistrālo ielu rekonstrukcija, pašvaldības ēku, kā arī izglītības iestāžu siltināšana, pilsētas ūdenssaimniecības un siltumapgādes sistēmas sakārtošana. Tomēr J. Vilnītis norāda, ka pašvaldība, aizraujoties ar «skaistu projektu realizēšanu, aizmirsusi par cilvēkiem». Liepāju pēdējos gados pametis vērā ņemams iedzīvotāju skaits, to apliecina Centrālās statistikas pārvaldes dati - 1993. gadā Liepājā dzīvoja vairāk nekā 105 tūkstoši iedzīvotāju, bet 2003. gadā to skaits bija sarucis jau līdz 85 tūkstošiem, savukārt 2013. gadā - līdz 73 tūkstošiem.
«Pilsēta it kā kļuvusi smukāka, bet ir tikai viens trūkums - nav cilvēku. Mērķis nevar būt iela pati par sevi, apgaismojums pats par sevi vai kāds cits projekts, mērķim ir jābūt cilvēkam,» uzsver deputāts. Viņa ieskatā pašvaldībai nākotnē nopietnāk jādomā par jaunu darbvietu radīšanu, kurās tiktu piedāvāts ar Rīgu, kā arī citām Eiropas pilsētām konkurētspējīgs atalgojums.
Kvalificēta darbaspēka trūkumu kā būtisku problēmu min arī citi Liepājas puses uzņēmēji, tostarp elastīgo medicīnisko izstrādājumu ražotājs Tonus Elast. Uzņēmuma pārstāve Ludmila Jančenko Dienai stāsta, ka uzņēmumā pēdējos gados jūtams labu speciālistu trūkums, tāpēc nesen sadarbībā ar Nodarbinātības valsts aģentūru jauniešiem piedāvātas prakses iespējas uzņēmumā. «Vajadzētu lielāku uzmanību veltīt tam, lai jaunie cilvēki paliek pilsētā un te strādā. Lielveikalus un veloceliņus būvē, bet cilvēku kļūst arvien mazāk,» uzskata L. Jančenko.
Taču U. Sesks norāda, ka ikkatram pilsētā īstenotajam projektam «apakšā ir darbvietas». Pašvaldības pētījumā par ES finansēto projektu ietekmi uz Liepājas ekonomisko attīstību secināts, ka bez šādiem projektiem Liepājā šodien būtu aptuveni par 1500 darbvietām mazāk. U. Sesks uzsver, ka projektu īstenošanā tiek iesaistīti vietējie resursi, piemēram, uzņēmuma Liepājas metalurgs saražotie izdedži tikuši izmantoti zem asfalta seguma Brīvības ielas izbūvē, tāpat vietējais uzņēmums ir gatavojis bruģi veloceliņiem un citiem jaunajiem objektiem pilsētā, savukārt ēku siltināšana devusi jaunas darbvietas būvniecības nozarē.
Darbvietu radīšana būs pašvaldības prioritāte arī turpmāk, uzsver mērs, tāpēc patlaban tiek gatavota tehniskā dokumentācija vairākiem zemes gabaliem Meldru ielā un Karostā, un tos varēs piedāvāt investoriem attīstībai. Dome nav atkāpusies arī no iecerēm ar valdības atbalstu rekonstruēt lidostu un padziļināt ostu - tie abi ir ekonomiku veicinoši projekti, kas ļaus Liepājā ienākt jauniem uzņēmumiem, savukārt esošajiem dos iespēju kāpināt ražošanas jaudas. U. Sesks stāsta, ka domē patlaban tiek arī meklēti ceļi, kā straujāk attīstīt tūrisma plūsmu un mērķtiecīgāk izmantot šīs nozares potenciālu.
Komercsektors kūtrāks
Liepājas pašvaldības informācija liecina, ka ievērojami pasīvāks par publisko sektoru ES fondu finansējuma piesaistes ziņā bijis komercsektors, 2007.-2013. gada plānošanas periodā apgūstot vien 4,15 miljonu latu. Var uzskatīt, ka komercsektora iespējas piesaistīt ES fondu līdzfinansējumu netika izmantotas pilnā apmērā, norāda pašvaldība.
Tomēr Liepājā viskūtrākais bijis nevalstisko organizāciju sektors, pēdējā plānošanas periodā piesaistot vien 20 tūkstošu latu (~28,4 tūkstoši eiro), lielā mērā tas ir saistīts gan ar nevalstisko organizāciju sektora cilvēkresursu kapacitāti un pieejamiem finanšu resursiem, lai nodrošinātu savu līdzfinansējuma daļu, gan pieejamā atbalsta nosacījumiem.