Šo abu dokumentu apstiprināšana ir svarīga, lai brīdī, kad Latvija iestāsies eirozonā, tā jau būtu stabila, norāda Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (Vienotība). Līguma grozījumu ratifikācija nepieciešama, lai netraucētu eirozonas valstīm panākt finanšu stabilitāti: «Ja atsevišķas partijas uzvedas destruktīvi, mēs nevaram sagaidīt konstruktīvu citu valstu attieksmi mums svarīgos jautājumos,» brīdina valdības vadītājs. Līdzīgu apsvērumu dēļ Latvijai jāparaksta arī starpvaldību līgums, kas runā par fiskālās disciplīnas nodrošināšanu eirozonā un ciešāku ekonomisko sadarbību.
Tirgoties pāragri
Līguma par ES darbību 136. panta grozījumi, kas paredz Eiropas stabilitātes mehānisma (ESM) izveidošanu, Latvijai saistoši kļūs tikai pēc iestāšanās eirozonā. Saeimas Ārlietu komisijā pirmajā lasījumā to izskatīšana noraidīta, pastāstīja komisijas vadītājs Ojārs Ēriks Kalniņš. Ja arī nākamajā reizē Ārlietu komisija likumprojektu noraidīs, sekos debates Saeimas plenārsēdē. Kaut gan izskanējis, ka ES pamatlīguma grozījumu ratificēšanai vajadzīgs kvalificētais vairākums, kādēļ tiek meklēts ārpus koalīcijas partiju atbalsts, lēmums, kā tas notiks, nav pieņemts, to skaidri nespēja atbildēt ne Ārlietu ministrija, ne arī Saeimas Juridiskā komisija un Ārlietu komisija. Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš pauda viedokli, ka par to lems, kad dokuments nonāks izskatīšanai Saeimā, arī V. Dombrovskis uzskata, ka par to būs jālemj Saeimai.
Finanšu ministrijas Fiskālās politikas departamenta direktore Edīte Dzalbe skaidro, ka esošajā redakcijā ESM kopējā maksimālā summa paredzēta 700 miljardi eiro, ko iespējams izmantot eirozonas valstu ekonomikas stabilizācijai un glābšanai, eirozonas valstīm šajā fondā kopā jāiemaksā 80 miljardi eiro, katras valsts daļa tiek aprēķināta, ņemot vērā iekšzemes kopproduktu un Eiropas Centrālās bankas atslēgu. Pēc šiem rādītājiem provizoriski var aprēķināt, ka Latvijai, iestājoties eirozonā, ESM piecus gadus pēc kārtas ik gadu būs jāiemaksā aptuveni 40 miljoni eiro. V. Dombrovskis norāda - ja finanšu situācija būs stabilizējusies, summas būs mazākas. Taču E. Dzalbe arī uzsver - spēkā esošajiem līgumiem būtu jānodrošina, ka līdz ESM izmantošanai dalībvalstis nemaz nenonāk.
Jāgaida gala redakcija
Savukārt darbs pie starpvaldību līguma turpināsies līdz 30. janvārim, kad par to ārkārtas samitā būs jālemj valstu vadītājiem. Latvijas pozīcija balsojumā Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē jau ir apstiprināta, lai arī informācija par to ir ierobežotas pieejamības. Kā Dienai stāstīja Latvijas vēstniece ES Ilze Juhansone, Latvijai ir svarīgi, lai fiskālā disciplīna nacionālajos tiesību aktos ir ar tiesībām variēt, lai netiktu veidotas paralēlas institūcijas šī likuma realizēšanai, lai šis likums nenonāktu pretrunā ar ES pamatlīgumiem un lai līgumslēdzējām valstīm būtu iespēja pašām izlemt, kurā brīdī šo līgumu piemērot nacionāli. Dienas rīcībā esošais līguma darba variants liecina, ka tiek paredzēts - līguma nosacījumi nacionālajā likumdošanā tiek iestrādāti konstitucionālā līmenī, dalībvalstīm būs jāievēro vairāki fiskālie nosacījumi, kas tieši sasaucas ar Māstrihtas kritērijiem.