Nikolajs Mazurs
Kā pēc zaudējuma pusfinālā izdevās noskaņot puišus cīņai par bronzu?
Šis ir Eiropas čempionāts, bijām gatavi spēlēt un uzvarēt. Diemžēl neizdevās.
Vai pirmajā puslaikā viss apmierināja?
Bija atkal problēmas ar nevajadzīgām piezīmēm. Pašu uzbrukumā apjukām pie zonas, nespējām pietiekami ātri pārvietot bumbu. Apjukām. Pēc pieciem uzbrukumiem jau apradām ar to, atradām veidu, kā iemest, bet tajā mirklī jau bijām zaudējuši spēles iniciatīvu. Līdz ar to beigās spēle izlīdzinājās.
Vai zonas aizsardzība no spāņu puses bija pārsteigums?
Nē, nebija vis. Bijām gatavojušies gan pret 1-3-1, gan pret 3-2, mēs zinājām, ko darīt tādās situācijās. Vienkārši spēlētāji katru lēmumu pieņēma mazlietiņ lēnāk, mazlietiņ neprecīzāk. Pāris bumbu zaudējām pie centra, kur savu pārsvaru arī izsējām. Grūti komentēt, spēlētājiem pārmest arī nav ko. Viņiem ir grūti. Arī viņi gribēja uzvarēt un darīja visu, ko varēja. Arī tā pēdējā piezīme - visi dzirdēja, ka tā bija jātaisa. Neviens nezina, kāpēc tās nebija.
Kā kopumā vērtējat čempionātu?
Ziniet, 2. vieta, 4. vieta un 6. vieta vienmēr nav īsti patīkami, jo čempionāts tiek pabeigts ar zaudējumu. Ja mēs atskatāmies pagātnē uz U-16, kad bijām sestie, bet tagad esam ceturtie, tad tas ir solis uz priekšu. Jāturpina strādāt! Spēlētājiem ir jāaug, jāmācās uzvarēt, jāprot gūt izšķirošos grozus. Vakar (pret horvātiem - aut.) pie mīnus viens neiemetām brīvu trīspunktu metienu, šodien neuzsitām piezīmi... Kaut kā mums nesanāca vairāku maču galotnes, kaut kā pietrūka.