Trīsdesmit gadu strādājot ar koku, Jānis Straupe savu darbību ir sadalījis divās sfērās. Viena ir pasūtījumu darbi un klients, ar kuru jārēķinās, jo viņš maksā naudu, otra - tā, kur viņa mākslinieciskās izpausmes nevar ietekmēt nekas. Tur ir vaļa eksperimentiem un arī iespēja pilnībā realizēt sava uzņēmuma saukli «Mēbeles, kas duras acīs». «Mans mērķis ir provocēt. Noteikti! Pārsteiguma momentu var radīt, paņemot priekšmetu, par kura izskatu cilvēks ir pilnīgi pārliecināts: krūzīte, karote... Un te es sāku spēlēties - izmainu priekšmetu tā, lai nebūtu gluži kliedzoši, bet kaut kas galīgi neiedomājams,» stāsta mākslinieks, kurš 2008. gadā ieguvis Gada balvu dizainā, bet izstādēs piedalās kopš 1983. gada.
J. Straupi vienmēr ir interesējušas spēles ar formu. XX gadsimta 80. gados izaicinājums bija ikdienišķu sadzīves priekšmetu - galda, krēsla, skapja - tradicionālo formu dekonstrukcija un proporciju maiņa. Vēlāk - 90. gados - viņš pievērsās monumentālajai tēlniecībai, kā rezultātā radās tādi objekti kā, piemēram, deviņus metrus gara Zivs asaka.
Divās pēdējās izstādēs Insekti un Mezozojs, ko mākslinieks rīkoja Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā, līdztekus koktēlniecības objektiem svarīga bija arī gaisma, skaņa un videoprojekcijas. Jaunākās izstādes Funkcionālais neprāts uzmanības centrā ir trīs kumodes. J. Straupe skaidro, ka parasti cilvēkiem mēbeles saistās ar ko fundamentālu, kas stabili stāv uz četrām kājām. «Es šo priekšstatu gribēju apgāzt - padarīt lielu, smagu priekšmetu vieglu kā gaisa balonu, kas it kā paceļas no zemes un tikpat kā tai nepieskaras.»
Dažu gadu periodā kopdarbā ar saviem uzņēmuma meistariem tapa trīs kumožu sērija, kur katrs darbs sarežģītībā pārspēj iepriekšējo. Piemēram, gaišā, kļavas koka kumode optiski izskatās tā, it kā pieskartos zemei tikai vienā punktā, kaut patiesībā ir ļoti stabila. Nākamā - ozolkoka kumode - pārsteigs ne vien ar «gaisā karāšanās» efektu, bet arī ar lodveida formu, ko padarīt funkcionālu bija liels izaicinājums arī kā amatniekam. Jaunākā - vengas koka kumode - ir tikai ārēji nepretenciozs kubs, kura iekšienē lokveida tuneļos ievietojamas 18 tādas pašas formas atvilktnes. J. Straupe atzīst, ka darbs pie šiem objektiem sniedzis viņam vēl nebijušu pieredzi, tādēļ jo interesanti zināt, kā tos novērtēs viņa amata brāļi.