«Šogad ir īpaši daudz pircēju,» pinot ozollapu vainagu, Dienai atklāj Anna no Vecumniekiem. Vainags ir tikai pusē un solās būt kupls, pārdevēja to tirgos par sešiem septiņiem latiem. Viņa stāsta, ka, pinot vainagus un lasot Jāņu zāles, nav gulējusi jau četras naktis: «Šonakt gulēju tikai divas stundas, no rīta ar grūtībām atvēru acis, bet bija jābrauc un jātirgo.» Konkurence esot liela, taču pieprasījums arī. Šogad vairāk nekā jebkad iepriekš modē ir zaļumi - cilvēki pērk smilgu buntītes, papardes un rudzu vālītes, jau gatavus pušķus izvēlas mazāk. «Izskatās, ka šogad pircējiem pašiem nav laika bradāt pa mežiem un pļavām,» secina pārdevēja, kura Rīgas Centrāltirgū vainagus pin jau piecpadsmito gadu. Nedēļas sākumā visvairāk pirka tieši bērnu vainagus, visticamāk, tāpēc, ka svētki Līgo noskaņās bija arī bērnudārzos.
Zvaigznēs ierakstīts
Blakus Annai savu Jāņu dienas sortimentu - vainadziņus un rokusprādzes no bērzu tāsīm - tirgo Māra Gaipele no Rīgas. Viņa to dara pirmo reizi, tiesa gan, vēl neviena pircēja nav bijis. «Tā jau cilvēki skatās, jautā, bet pagaidām vēl rezultātu nav,» secina kundze. Viņa īpaši izceļ, ka tāšu izstrādājumos ielikts milzu darbs - vispirms jāatrod tāsis, tad tās jātīra, jāmazgā. «Rīgā mēs esam tikai divi tāšenieki,» lepojas M. Gaipele. Pinot vainagu, pircējus gaida arī Sarmīte Leja no Ogres. Viņa sakās, ka par klientu trūkumu sūdzēties nevar, bet joprojām neesot skaidrs, kāpēc vienbrīd ir tik daudz pircēju, citbrīd to nav vispār: «Tas viss acīmredzot ir tikai zvaigznēs ierakstīts, un manos spēkos to nav prognozēt.» Sarmīte vainagu pīšanai izmanto visas pieejamās puķes un zāles, bet ir arī nederīgs materiāls, piemēram, tādi augi, kas birst. «No šā viedokļa gārsa, ko es tagad lieku vainagā, arī nav īsti laba, bet tā notur visu vainagu,» atklāj kundze.
Arī aizsargājamie augi
Pa vidu Jāņu zāļu tirgotājiem aktīvi rosās arī Dabas aizsardzības pārvaldes darbinieki. Šajās dienās viņi īpaši pārbauda, no kādiem augiem tiek veidoti tirgū nopērkamie zāļu pušķi un vainagi. Pārvaldes pārstāvis Andris Širovs Dienai norāda, ka viens pārkāpums tomēr ir atklāts. Kāds pušķis veidots no plankumainajām dzegužpirkstītēm, kas ir orhideju dzimtas aizsargājamais augs. Vainīgajai personai sastādīts administratīvais protokols, un drīzumā tiks lemts par sodu. «Pušķis tiešām ir ļoti liels. Ja tas ievākts kādā nelielā teritorijā, tad ļoti iespējams, ka šie augi tur vairs nekad neatgriezīsies. Orhidejas ir īpašas ar to, ka tām ir ļoti ilgs attīstības cikls. No tā brīža, kad sēkla nonāk zemē, līdz šādam pilnam ziedošam augam var paiet 20 gadu,» skaidro A. Širovs. Veicot pārbaudes, pārvaldes darbinieki secinājuši, ka zāļu tirgotāju zināšanas par aizsargājamiem augiem ir ļoti labas. Daudzi pratuši gan tos nosaukt, gan arī aprakstīt, kā tie izskatās.
Tirgo Doma laukumā
Visticamāk, tikpat labas zināšanas pratīs parādīt arī tirgotāji, kas šodien sāk darbu tradicionālajā Zāļu tirgū Doma laukumā. Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta pārstāve Indra Vilde stāsta, ka šogad atšķirībā no pērnā gada tirgus darbosies ilgāk - līdz pulksten 19. Darba laiks pagarināts, lai tirdziņu pēc darba varētu apmeklēt arī tie, kas nestrādā Rīgas centrā. «Tirgū būs sastopami siera, maizes, dārzeņu, zivju, gaļas un medus tirgotāji, un tajā, kā allaž, pircēji varēs iegādāties arī Jāņu zāles, vainagus, amatnieku un lietišķās mākslas meistaru izstrādājumus,» Zāļu tirgus piedāvājumu atklāj I. Vilde. Papildus tirdzniecībai priekšnesumus sniegs dažādi mākslinieciskie kolektīvi, piemēram, pūtēju orķestris, vokālie ansambļi, kori un arī dejotāji.
Jāpiemin, ka atšķirībā no pagājušā gada šogad pieteikušies nedaudz mazāk tirgotāju - 280. I. Vilde skaidro, ka tas ir speciālo noteikumu dēļ, kurus izpildīt nav bijis nemaz tik vienkārši. Īpaši noteikumi šodien attiecināmi arī uz satiksmi Doma laukuma apkaimē, daudzviet tā ir slēgta, turklāt ne tikai automobiļiem, bet arī velorikšām, elektromobiļiem un zirgu pajūgiem.