Tam nav sakara ar TP valdīšanu. Pēdējam TP Ministru prezidentam atstājot posteni, budžetā bija pārpalikums. Jautājums ir par citu, jo likumos un Satversmē var rakstīt, ko grib, bet tas ir arī jāpilda. Tāpēc jautājums ir par sabiedrības izpratni, ka valstij jādzīvo saskaņā ar ieņēmumiem.
Vai tā nav atbildības smaguma centra pārcelšana no politiķiem uz Satversmi? Ja sabiedrība iebilstu pret «jostu savilkšanu», politiķi atbildētu: neesam atbildīgi - Satversmē tā rakstīts.
Finanšu ministra doma ir izvirzīt ideoloģiju, par ko es savulaik arī iestājos, ka jādzīvo ar sabalansētu budžetu. Tiesa, tas deputātiem vienlaikus varētu būt viegls vairogs, un valdības varētu vairs neieslīgt lielā skaidrošanā, bet vienkārši atsaukties uz likumu. Ieraksts Satversmē nav garantija pret politiķu sliktu darbu. Tas varētu būt derīgs, ja būtu vienkāršs. Apmēram - «valdība kārto valsts finanses sabalansēti budžeta ietvaros». Ja būs visādas piebildes par krīzēm un parlamentārām procedūrām, tad tas ir neveiksmīgi un netalantīgi.
Kā Nacionālās drošības komisija ar jūsu vadīto jauno Demogrāfijas apakškomisiju domā sekmēt dzimstību?
No pozīcijas partijām nebija vēlmes šādu apakškomisiju izveidot pie Budžeta vai Sociālās un darba lietu komisijas. Var saprast - šo komisiju darbs tiešām ir šaurāks un tehniskāks. Tajā pašā laikā katram skaidrs, ka sarūkošais cilvēku skaits valstī kļūst par nacionālās drošības jautājumu. Jo valsts infrastruktūra, konkurētspēja, spēja kārtot starptautiskās saistības utt. ir atkarīgas no iedzīvotāju skaita. Tāpēc apakškomisijas izveidi Saeima atbalstīja vienbalsīgi.
Galvenais tās uzdevums būs iedibināt ilglaicīgu politiku, kas nebūtu atkarīga no budžeta konjunktūras - no krīzes vai izaugsmes gadu periodiskuma. Otrs jautājums ir totāla likumdošanas revīzija - lai uzrādītu visu, kas ir demogrāfijai nelabvēlīgs.
Tātad demogrāfijas veicināšana kā politikas veidošanas primārais mērķis?
Jā, cilvēks, bērns lai ir tās centrā. Par to vēl būtu jādiskutē ekspertiem, vai tā būtu trešā bērna politika vai kāds cits konkrētais uzsvars. Bet tam jākļūst par noturīgu, nācijā ieaugušu filozofiju: ka daudzbērnu ģimene - tas ir atbildīgi, moderni un, kā saka mūsdienu jaunie, seksīgi.
Vai ir kas iebilstams pret Labklājības ministrijas Pasākumu programmu demogrāfiskās situācijas uzlabošanai?
Tā ir laba programma, un mēs iesniegsim priekšlikumus arī tai. Tur ir daudz labu, racionālu lietu, bet trūkst «jumta» filozofijas. Pabalstu lielums un citas tehniskas nianses ir svarīgi, bet tās nerada sajūtu, lepnumu, kad uz ielas redzat sievieti ar trīs bērniem. Un tas ir politiķu, parlamenta uzdevums - to radīt. Tas nav ierēdņu uzdevums. Viņi var būt vieni no atbalstītājiem, bet to veidot viņi nevar. Svarīgs šīs ideoloģijas ieviešanā būtu arī Valsts prezidents, jo tai ir jāstāv pāri vienas partijas politikas šaurākai izpratnei.
Intervēja Didzis Meļķis