Drīz vien mēs nokritīsim visos preses brīvības indeksos, ja jau tikko ievēlētā radio un televīzijas padome uzskata, ka ir tiesīga rupji iejaukties Latvijas sabiedriskā medija redakcionālajā darbā. Pieprasīt no LTV ģenerāldirektora atskaiti par TV raidījuma saturu ir īsta Baltkrievija.
Žurnālistu redakcija brīvā valstī ir neatkarīga - redakcijas un uzņēmuma administratīvās darbības vadība ir principiāli šķirta. LTV ģenerāldirektoram nav tiesību cenzēt raidījumu saturu. Prasīt no viņa paskaidrojumus par raidījumu saturu nozīmē mudināt viņu iejaukties raidījumu saturā - ieviest cenzūru.
Protams, vēsturniekiem būtu ko iebilst pret LTV7 sižetu. Tomēr ne tikai vēsturniekiem ir tiesības uz viedokli par vēsturiskiem notikumiem, jo tiem diemžēl ir simboliska jēga. Strīdos par 16. martu nevajadzētu iesaistīties valsts amatpersonām, kamēr tur nenotiek nacisma propaganda vai netiek mēģināts kaut kādā veidā reabilitēt vai pat attaisnot nacistiskā režīma noziegumus. Cik saprotu, NEPLP pārmetumi nav par nacistiskās ideoloģijas propagandu, bet par subjektīvu vienkārša cilvēka vēstures notikumu traktējumu, kas ir absolūti nepieņemami.
Mēs visi zinām, ka latviešu brīvprātīgais leģions SS nebija tas pats, kas nacistu SS elitārās vienības. Zinām piespiedu mobilizācijas faktu. Tomēr patiesība ir tā, ka vienkāršs cilvēks ne Latvijā, ne ASV, ne Izraēlā nekad neizšķiros, kurš kurā nacistiskās armijas vienībā karoja. Viss, kas saistīts ar nacistiskās Vācijas armiju, vienmēr saturēs milzīgu negatīvu slodzi.
Nekad neaizmirsīsim, ka tā sauktais latviešu brīvprātīgais SS leģions tika izveidots ar Ādolfa Hitlera pavēli un bija nacistiskās Vācijas armijas daļa, nevis brīvās Latvijas armija. Mēs nekad nevienam pasaulē neizskaidrosim, ka ir labi rīkot organizētus pasākumus nacistiskās armijas daļu kauju uzvaras sakarā tāpēc vien, ka tur dienēja mūsu vectēvi. Jo notikumiem ir ne tikai faktiska, bet arī simboliska jēga. Mums nekad nav jālepojas, ka latvieši mirst svešu valstu armijās svešiem kungiem par prieku, pat tad, ja, propagandas apmānīti, viņi subjektīvi domā, ka cīnās par Latviju. Nav jāuztur žurnāla Laikmets līmeņa mīti, ka cīnīties okupantu armijās nozīmē cīnīties par Latviju. Protams, ir jāaizstāv sava patiesība, bet noteikti nevajag savu viedokli radikāli uzspiest sabiedrībai, izmantojot cenzūras metodes. Tas nemaz nepiestāv tādiem brīvās Latvijas aizstāvjiem, kādi ir Nacionālās apvienības deputāti.
Savukārt NEPLP aiziet vienas partijas pavadā, nerēķināties ar demokrātiskās valstīs pieņemtiem principiem un starptautisku rezonansi, pārvērst sabiedriskā medija uzraugu par cenzūras iestādi - vai tas ir tas jaunais profesionālisms, Dimanta kungs?