Lai nodrošinātu GMI pabalsta un dzīvokļa pabalsta izmaksu trūcīgām personām, šobrīd valsts piedalās ar 50% līdzfinansējumu GMI pabalstam un ar 20% līdzfinansējumu dzīvokļa pabalstam no pašvaldību izlietotajiem līdzekļiem. GMI pabalstu aprēķina kā starpību starp noteikto GMI līmeni un personas ienākumiem. Šobrīd noteiktais GMI apjoms ir 40 latu pieaugušajiem un 45 - bērniem. Ja personas ienākumi ir mazāki par šo summu, tiek piemaksāta starpība. Šim gadam valsts GMI un dzīvokļa pabalsta līdzmaksājumam plānojusi ap 17 miljoniem latu. Jauno kārtību plāno ieviest visdrīzāk no nākamā gada vidus.
«Pašvaldības apgalvo, ka tādā veidā paaugstinātos pabalstu piešķiršanas efektivitātes rādītājs,» par ieceri saka I. Viņķele. Pašvaldības pašas tad noteiktu, cik liels to teritorijā ir GMI pabalsts, un pašas to maksātu. Jautāta, vai nepalielināsies plaisa starp nabadzīgajām un bagātajām pašvaldībām, I. Viņķele saka - Labklājības ministrija (LM) apņemas uzmanīt saistošo noteikumu izstrādi un rādīt labās prakses piemērus.
LM secinājusi, ka pašvaldības vēlas lielāku brīvību, nosakot sociālās palīdzības pabalstu veidus un personu loku, kam pabalsti izmaksājami, ja valsts nepiedalās ar līdzfinansējumu. Tādējādi pieaugšot pašvaldību iespējas elastīgāk reaģēt uz iedzīvotāju problēmām. Līdzīgu ideju rosināja arī iepriekšējā labklājības ministre Ilona Jurševska (ZZS). A. Jaunsleinis saka: piekritīsim tikai tad, ja pašvaldības pašas ar saistošajiem noteikumiem varēs regulēt pabalstu apjomu, daudzumu, saņēmēju loku un ja pašvaldībām būs jāatbild par rezultātu, nevis par procedūru. «Galvenais ir nodrošināt, lai bērni saņem palīdzību un lai pabalstu saņēmējiem ir pienākumi pret sabiedrību, nevis tikai jāierodas pēc pabalsta,» saka A. Jaunsleinis.
Rēzeknes novada sociālajam budžetam jaunā kārtība nozīmētu aptuveni 600 000 latu iztrūkumu, ja valsts nepiedalās līdzmaksājumā. «Nav normāli noteikt sociālās palīdzības apmēru atkarībā no pašvaldības rocības,» saka novada domes priekšsēdētājs Monvīds Švarcs. Ja ieviesīs iecerētās izmaiņas, būšot mazāk līdzekļu novada attīstības projektiem, taču M. Švarcs nepieļauj domu, ka varētu pabalstu trūcīgajiem «nogriezt» - «mums tik cietsirdīgi lēmumi attiecībā pret mūsu iedzīvotājiem nav jāpieņem». Atturīgi noskaņots arī Rīgas domes Sociālās pārvaldes vadītājs Mārtiņš Moors. Šogad par GMI un dzīvokļa pabalstiem valsts domei atmaksās apmēram 5,8 miljonus latu. «Tā ir ļoti liela summa, kura Rīgas domei, lai izpildītu pašvaldības saistošajos noteikumos un MK noteikumos noteiktās saistības, būtu jāatrod,» viņš saka. Turklāt M. Moors norāda, ka par šādu ideju jau iepriekš runāts, taču tā vietā, lai pašvaldībām dotu lielākas tiesības, tām solīja tikai daudz stingrāku regulējumu. «Pašvaldības sagaida skaidrus spēles noteikumus,» viņš saka.