Ārvalstu investoru padome (ĀIP) Latvijā jautājumu par ēnu ekonomikas apjomu un nodokļu administrācijas efektivitāti sāka aktīvi apspriest laikā, kad tika diskutēts par 2010.gada budžeta likumprojektu un ar to saistīto nodokļu paketi. Mēs ar izpratni izturējāmies pret valdības rīcību situācijā, kad tās rīcībā bija ļoti ierobežoti instrumenti budžeta deficīta mazināšanai. Tai pašā laikā mēs tikšanās gaitā vērsām Dombrovska kunga uzmanību uz to, ka Latvijas iespējas mazināt budžeta deficītu, uzlabojot nodokļu iekasējamību, vēl tālu nav izsmeltas. Mūsu bažas izskaidrojamas ar to, ka mūsu organizācijas biedri Latvijā strādā ar ļoti augstu atbilstības, gan arī atbildības izjūtu attiecībā pret nodokļu vidi, bet situācijā, kad vispārējais nodokļu iekasējamības līmenis ir zems, veidojas netieša ārvalstu investoru uzņēmumu diskriminācija, konkurējot ar tā saucamo ēnu ekonomiku.
Ārvalstu investori, kā ierasts, vērtē Latvijas sekmes kontekstā ar situāciju citās valstīs. Salīdzinošie rādītāji nav mums glaimojoši. Ir pētījumi, kas norāda uz lielu ēnu ekonomikas īpatsvaru un problēmām ar nodokļu administrēšanu. Piemēram, AtKearney 2009.gada nogalē publicētajā pētījumā par salīdzinošiem datiem ēnu ekonomikas īpatsvars kopējā IK ticis novērtēts ar 39% un atzīts par lielāko ES 27 dalībvalstu starpā. Ja šis pētījums mums neliekas gana ticams, varam interpretēt Eurostat datus par nodokļu sloga un iekasēto nodokļu proporciju pret to pašu IK. Šie dati savukārt rāda, ka kopējais nodokļu slogs vēl nesen bija salīdzinoši zems, piektais zemākais starp ES 27 dalībvalstīm. Tomēr pastāv būtiska asimetrija attiecībā uz iekasēto nodokļu īpatsvaru, ņemot vērā piemērotās nodokļu likmes. Patēriņa nodokļu īpatsvars nodokļu ieņēmumos pie mums ir augstāks nekā vecajās ES dalībvalstīs, tur šo nodokļu likmes ir līdzīgas. Tas, mūsuprāt, ir izskaidrojams ar šo patēriņa nodokļu relatīvi vieglāko administrēšanu. Darbaspēka nodokļu īpatsvars nodokļu ieņēmumos ir līdzīgs vidējam citās ES dalībvalstīs, savukārt tā saucamais darbaspēka nodokļu slogs Latvijā ir būtiski virs vidējā (mūsu aprēķini liecina par īpaši augstu nodokļu slogu zemiem un vidējiem ienākumiem, kas ir viens no Džini koeficienta jeb nevienlīdzības pieauguma iemesliem).
Tas viss komplektā ar mūsu valsts zemo neapliekamo minimumu atkal norāda uz problēmām ar nodokļu administrēšanu (piem., nereģistrēto nodarbinātību un aplokšņu algām).
Recesijas periodā uzņēmumi un iedzīvotāji meklē iespējas ietaupīt. Nodokļu nemaksāšana valstī ar augstu nodokļu līmeni, tikpat augstu sabiedrības toleranci pret nemaksātājiem un zemu nodokļu administrēšanas efektivitāti kļūst par ļoti pievilcīgu iespēju.
Meklējot risinājumus, atkal varam paskatīt, kā rīkojas citur.
Valsts administrācijas kapacitātes trūkumu var pastiprināt ar atbilstoši motivētu privātu iniciatīvu. Piemēram, ārpakalpojumu izmantošana, lai ātri un efektīvi atklātu kontrabandas akcizēto preču ievešanas un izplatīšanas tīklus, varētu izrādīties lietderīga. Arī uzņēmēji, kas nu nekādi nevar noticēt, ka mūsu valstī patērēto tabakas izstrādājumu apjoms pāris mēnešu laikā var kristies uz pusi vai ka dīzeļdegvielas patēriņš transportlīdzekļiem Latgalē un Ventspils rajonā ir sistemātiski mazāks, būtu gatavi sniegt savu atbalstu. Mums valstī pat ir iepriekšēja pieredze pirms 10 gadiem, kad privāta uzņēmuma Crown aģents piesaiste muitas maksājumu iekasēšanā ātri vien sniedza mērāmu uzlabojumu.
Turcijā tiem uzņēmumiem, kas atbilst noteiktam riska profilam, papildus auditētam gada pārskatam ir pienākums ik gadu iesniegt sertificēta nodokļu auditora atzinumu par šī uzņēmuma darbību saskaņā ar valsts nodokļu vides prasībām. Tādējādi valsts ieņēmumu vairošanas labā (nevis pret to, kā dažkārt gadās) strādā simtiem augsti kvalificētu nodokļu konsultantu. Riska grupas sākotnēji varētu noteikt pēc nozarēm, piemēram, celtniecība, tirdzniecība, transports, veselības aprūpes un sadzīves pakalpojumi. Paralēli, protams, vajadzētu izglītot sabiedrību, sniedzot informāciju par to, kāda varētu būt ietekme uz iedzīvotāju ikdienu, ja vien šajās nozarēs tiktu izskausts teorētiski nosakāmais ēnu ekonomikas apjoms.
Itālijā 2006.gada Bersani dekrēts noteic, ka tirgotāju, kuru piecu gadu laikā trīs reizes pieķer neizsniedzam kases čeku, valsts ir tiesīga slēgt. Būves, kur tiek konstatēts nereģistrēts darbinieks, tiek apturētas, un celtniecību nav iespējams atsākt pirms apjomīgu soda naudu nomaksas.
Pozitīvs efekts ir arī nelielo skaidras naudas darījumu samazinājumam. Valstīs ar augstu elektronisko maksājumu īpatsvaru, kā Lielbritānija un Nīderlande, arī ēnu ekonomikas apjoms ir mazāks salīdzinoši ar valstīm, kur tiek praktizēti minimālie apjomi darījumam ar maksājumu karti vai kādu citu elektronisko norēķinu veidu, piemēram, Bulgārija un Rumānija.
Katrā ziņā iespēju loks ir vēl plašs, kā arī to varbūtējā pozitīvā «fiskālā ietekme» uz budžetu. ĀIP biedri ik gadu ar izpratni uzņem arī pārbaudes savos uzņēmumos, jo kaut ko nepilnīgu jau katram lielākam uzņēmumam var atrast, tomēr varbūt šos ierobežotos administratīvos resursus labāk būtu vērst citā virzienā.#