Tas varētu kļūt skaidrs jau ceturtdien, kad Saeimai būs jālemj, vai nodot komisijām Visu Latvijai!-TB/LNNK iesniegtos grozījumus Satversmē. Tie nosaka, ka prezidentu ievēl tauta.
Juridiskā komisija, iepazīstoties ar Valsts prezidenta piedāvāto iniciatīvu, nolēma lūgt frakcijas divu nedēļu laikā to izvērtēt. Komisija šo jautājumu atkal varētu skatīt pēc deputātu brīvdienām aprīļa beigās vai maija sākumā. Valsts prezidenta piedāvājumu sagatavoja Konstitucionālo tiesību komisija, kuras pārstāvji otrdien piedalījās Juridiskās komisijas sēdē. Tajā deputāti vairāk uzklausīja ekspertu skaidrojumu par šo iniciatīvu, mazāk - vērtēja to paši. Komisijas sēdē G. Kusiņš arī norādīja, ka grozījumus vajadzētu attiecināt nevis uz esošo prezidentu, bet gan uz prezidentu, kura ievēlēšanas brīdī tie jau būtu zināmi. Līdz V. Zatlera pilnvaru beigām šīs izmaiņas pamatlikumā, visticamāk, netiks pieņemtas. Katru grozījumu Satversmē, kura pieņemšanai nepieciešams divu trešdaļu balsu vairākums, ir jāizskata trīs lasījumos. Tas nozīmē, ka pēc pirmā un otrā lasījuma projektam nevar pievienot jaunus priekšlikumus. Ja Saeima grozījumus pieņemtu, tie varētu stāties spēkā 2015. gadā.
V. Zatlers ir piedāvājis dot prezidentam tiesības nominēt tiesībsarga, valsts kontroliera, Latvijas Bankas prezidenta, divu Satversmes tiesas tiesnešu, ja tiek paplašināts tiesas sastāvs, kā arī Nacionālo bruņoto spēku komandiera kandidātu. Par šo personu apstiprināšanu amatā lemtu Saeima. Rīgas Juridiskās augstskolas prorektors Mārtiņš Mits saredz iespēju tādējādi novērst politisko spriedzi, kas amatpersonu izvēlē saistīta ar partiju savstarpējām norunām. To, ka tā traucē, parādīja arī nesenā tiesībsarga izvēle. Tāpat ir paredzēts, ka prezidenta aicinātais premjera kandidāts pirms uzticības balsojuma Saeimā iepazīstina prezidentu ar izveidotās valdības sastāvu. Saeimas deputāti ir lūgti arī mainīt prezidenta atstādināšanas kārtību, lai tā būtu juridiski pamatota. Valsts prezidents politisko atbildību neuzņemas, taču Saeimas lēmums par viņa atstādināšanu tagad ir iespējams politisku motīvu dēļ. Konstitucionālo tiesību komisija ierosinājusi paredzēt - ja 51 deputāts nobalso par atstādināšanas procedūras uzsākšanu, tad prezidenta Satversmes vai likuma pārkāpumu vērtē Satversmes tiesa. Ja tās lēmums ir prezidentam nelabvēlīgs, viņu var atbrīvot no amata ar divu trešdaļu deputātu balsu vairākumu.
Valsts prezidents vēlreiz ir iesniedzis Saeimā priekšlikumu par prezidenta tiesībām krīzes apstākļos atlaist Saeimu, neriskējot zaudēt amatu un bez referenduma procedūras. Saeimas priekšsēdētāja biedrs Gundars Daudze (ZZS), kurš 9. Saeimā iebilda pret to, savu viedokli nav mainījis. «Tas velk uz autoritārismu,» pieļāva G. Daudze, aicinot padomāt arī par to, ka «cilvēki var būt dažādi» un atsevišķu personu vienpersoniski lēmumi var radīt neprognozējamas sekas. Šis ir viens no jautājumiem, par kuru varētu būt cita diskusija, ja prezidentu vēlētu tauta. Vairāku Saeimā pārstāvēto politisko spēku programmās ir tautas vēlēts prezidents. Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (Vienotība) VL!-TB/LNNK projektā, par kuru Visu Latvijai! neizdevās savākt 10 000 notariāli apstiprinātu parakstu, saskata prezidentālas valsts iezīmes. G. Kusiņš uzskata, ka V. Zatlera iesniegtais projekts «nav pārceļams uz tautas vēlētu prezidentu». Savukārt Valērijs Agešins (SC) pieļauj prezidenta pilnvaru paplašināšanu tikai tad, ja runa ir par tautas vēlētu prezidentu. «Ja tauta ievēl Saeimu, tad tauta arī to atlaiž,» piebilda deputāts.