Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +3 °C
Apmācies
Otrdiena, 19. novembris
Liza, Līze, Elizabete, Betija

Jēkabpilī ar skatu uz Eiropu

Līderi savās disciplīnās ir nepārspējami, lai arī startē sasirguši vai arī pēc pilnībā neizārstētiem savainojumiem. Latvijas čempionātā Jēkabpilī pasaules klases rezultātu vesera mešanā sasniedza Igors Sokolovs (77,21 metrs), kas atlabst pēc plaušu karsoņa. Eiropas čempionāta (EČ) normatīvu izpildīja šķēpmetēja Sinta Ozoliņa-Kovala ar 57,58 metrus tālu raidījumu un 4x100 metru dāmu stafetes komanda. Otrās dienas sacensības Jēkabpilī sāksies pulksten 11.

Piedalīšanās Latvijas čempionātā vairs nav obligāta, lai brauktu uz sezonas galvenajām sacensībām - Eiropas meistarsacīkstēm Barselonā, tāpēc nestartēja vairāki vadošie atlēti. Šķēpmetēju Vadimu Vasiļevski joprojām nomoka potītes trauma. Barselonai Vadims gatavojas un Jēkabpilī bija arī tribīnēs, taču, kā skaidroja sportista trenere Valentīna Eiduka, pēc sezonas atkal būšot nepieciešama operācija, jo pagaidām startēt iespējams tikai pēc pretsāpju injekcijas saņemšanas.

Veselības likstas nomoka arī vesera metēju Igoru Sokolovu un lodes grūdēju Māri Urtānu, tomēr abi startēja. Sokolovs pārslimojis plaušu karsoni, tāpēc par rezultātu 77,21 metrs it kā nebūtu iemesla skumt, lai gan šovasar veseris piezemējies 79,09 metrus tālu, kas pasaules rangā ir ceturtais rezultāts. «Slikti ir tas, ka slimības dēļ esmu zaudējis svaru. Organisms joprojām turpina cīnīties, un šādās reizēs uz spēka rezervju rēķina arī izdodas sasniegt puslīdz cienījamu rezultātu. Mani māc bažas, vai spēka pietiks Barselonai.»

Šosezon lielisku personisko rekordu sasniegušais lodes grūdējs Māris Urtāns (21,63 m - 5. v. pasaules rangā) atlabst pēc cirkšņa savainojuma, tāpēc metienus izdarīja bez grieziena. «Māris pats teic, ka sāpju vairs neesot, tomēr Olimpiskās vienības ārste Līga Cīrule brīdināja, lai ar pilnu jaudu vēl negrūžot. Šodien mums treniņā bija paredzēts grūst no vietas. Labāk to tomēr darīt sacensībās,» skaidroja sportista treneris Guntars Gailītis. Urtāns sasniedza rezultātu 17,35 metri. «Ļoti labi. Tas nozīmē, ka spēks ir. Aprēķināts, ka ar griezienu būtu četrus metrus tālāk.»

Latvijas čempionāts bija arī viena no pēdējām iespējām izpildīt Barselonas normatīvu. Ar šādu mērķi uz Jēkabpili bija atbraukusi šķēpmetēja Sinta Ozoliņa-Kovala. Viņa arī kļuva par lielāko sacensību veiksminieci, jo normu (57,50 m) pārsniedza par 8 centimetriem (57,58 m). Uzvarēja valsts rekordiste Madara Palameika (59,09 m). Stafetes skrējienā starptautiskā norma nav noteikta. LVS lēmusi, ka braukšanai uz Barselona dāmām 4x100 metri jāskrien vismaz 45,15 sekundēs. Marlēna Reimane, Ieva Zunda, Sandra Krūma un Jekaterina Čekele uzrādīja 45,09 sekundes. LVS kritērijs izpildīts, bet būtu vēl labāk, jo rezultāts būtu vēl par simtdaļu labāks. Tad būtu vieta Eiropas labāko sešpadsmitniekā un braucienu apmaksātu LVS.

Ceturtdienas LVS valdes sēdē apstiprinās sastāvu braucienam uz Eiropas čempionātu. Pēc izlases galvenā trenera Edvīna Krūma aprēķiniem, Barselonā varētu startēt 22 Latvijas vieglatlēti.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Vieglatlētika

Latvijas čempionāts
Dāmas. 100 m 1. J. Čekele 11,54, 400 m 1. I. Zunda 54,61, 1500 m
1. A. Midrijāne 4:46,96, 5000 m
I. Poluškina 17:09,51, 100 m/b
1. L. Ikauniece 14,48, 4x100 m
1. Latvijas izlase 45,09, kārts
I. Bortaščenoka 3,50, trīssolis
1. S. Matule 13,18, lode 1. A. Grabuste 13,82, šķēps 1. M. Palameika 59,41, veseris 1. L. Igaune 58,23.
Kungi. 100 m 1. R. Arājs 10,45, 400 m 1. D. Miļkevičs 48,07, 1500 m
1. K. Savčuks 3:55,47, 5000 m
1. M. Florošeks 14:50,52, 17:09,51, 110 m/b 1. K. Daube 13,97, 4x100 m 1. Tukums 42,18, kārts P. Pujāts 5,20, trīssolis 1. E.Misāns 15,78, lode
1. M. Urtāns 17,35, šķēps 1. Ē. Rags 80,08, veseris 1. I. Sokolovs 77,21.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Mūžībā devies Andorijs Dārziņš

Andorijs Dārziņš 16.01.1953. – 17.11.2024. Atvadīšanās piektdien, 22. novembrī, plkst. 14.00 Rīgas Kremācijas centra mazajā zālē. Tuvinieki








Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?