«Es, lūk, braucu, jo pie mums Latvijā benzīns ir ļoti dārgs, bet tur stipri lētāks. Citādi man tikai kājām staigāt sanāktu,» stāsta rēzeknietis Viktors, kuru sastopam Terehovas robežpunktā. Viņš atzīst, ka regulāri braucot pēc degvielas uz Krieviju, bet neko nelegālu nevedot. Reizēm uz robežas nākoties stāvēt diennaktīm. Jo dārgāks paliek benzīns, jo garāka rinda. «Vienkārši vairāk nopelnīt var,» viņš skaidro.
Rindā liela daļa cits citu labi pazīst, tāpēc arī ap mums, svešiniekiem, ātri vien salasās neliels bariņš garlaikotu šoferu. Kāds padzīvojis kungs, kurš stādās priekšā kā Azizs, par iemesliem stāvēt rindā atbild izvairīgi: «Da tāpat, reizi divas nedēļā aizbraucu pavizināties.» Netālu no šlagbauma ierīkota konfiscēto auto novietne, kurā stāv divdesmit vieglo auto, piekabes un busiņi. «Gan jau par «kontrabasu»,» teic Viktors. Azizs savukārt iestarpina, ka pret «mazajiem vedējiem» muitnieki mēdzot būt pārāk neiecietīgi: «Cilvēks, kurš daudz pīpē, var netīšām bez divām atļautajām vēl kādu atvērtu paciņu paķert, un par to viņam mašīnu noņem, bet fūres pilnas ar cigaretēm iziet cauri…»
Rindas beigu galā sastopam Jāni, kas arī dzīvojot tepat netālu. Jautāts, kāpēc brauc uz Krieviju, atbild, ka gaterī par simt latiem netaisoties strādāt, ja izdzīvošanai vajag vismaz 250 latu. «Halturēju - tantiņas vadāju -, tomēr ar krievu degvielu lētāk sanāk. Ja nebūtu kontrabandas, daudzi vispār neizvilktu.» Jānis atzīst, ka šīs garās stundas neesot īsti ko darīt. «Nu, kad dibens sāp, tad staigājam, runājamies, TV skatāmies. Kārtība jau te lielākoties ir, bet krievu pusē uztaisīts tā, ka viņu pilsoņi var braukt bez rindas. Tad vēl taisa caurumus, lai pazīstamus palaistu pa priekšu, bet citi rindas beigās var trīs diennaktis gaidīt. Tad jau iet arī līdz kautiņiem un mašīnu sišanai.»