Lauksaimnieki toreiz savu panāca - toreizējais zemkopības ministrs Mārtiņš Roze (ZSS) demisionēja un nozares atbalstam tika Ls 10 milj. Piena cena kopš tā laika īpaši nav mainījusies, taču klāt nākušas citas rūpes, saasinot situāciju nozarē vēl vairāk. Par nozari atbildīgā Zemkopības ministrija (ZM) gan norāda, ka dara visu iespējamo, lai palīdzētu nozarē strādājošajiem.
Zemnieki par pienu šogad saņem aptuveni tikpat, cik šajā laikā pērn, Dienai saka Latvijas Piena ražotāju asociācijas (LPRA) vadītāja Ilze Aizsilniece, norādot, ka piena ražotāji vairs neprotestē, jo ir pielāgojušies, samazinot izmaksas. Tagad bēdīgā situācijā nonākuši graudu audzētāji. «Graudu iepirkuma cena ir zema, un graudus nav kur likt,» Dienai atzina ZM pārstāve Dagnija Muceniece. Pašmājās graudus nepērk, tāpēc zemnieku kooperatīvi vētī graudu eksporta iespējas, Dienai sacīja Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas vadītājs Indulis Jansons. Graudu pārpalikums tirgū izveidojies, jo tos audzē arī platībās, kur agrāk zēla cukurbietes, Dienai teica Valkas rajona zemnieks Ivars Ādamsons. Pēc viņa sacītā, tiem zemniekiem, kuri ir kooperatīvos, īpaši nav jālauza galva, kur pārdot izaudzēto, bet tie, kuri nav, ir neapskaužamā situācijā. Apdraudēti ir arī cūkaudzētāji, jo Krievija gada sākumā no pieciem līdz 40% palielināja muitas tarifu dzīvu cūku ievešanai savā valstī, piebilda D.Muceniece.
Taču daudz vairāk zemnieki ir neapmierināti ar esošo kredītu atmaksu un jaunu aizdevumu ieguvi apgrozāmajiem līdzekļiem vai jauniem investīciju projektiem. Kredītnasta vienai otrai saimniecībai kļūst aizvien smagāka, un nav zināms, kā tas «beigsies daļai saimniecību», atzīst D.Pastare. LPRA vadītāja norāda, ka tieši banku nepretimnākošā kredītu politika varētu izsaukt jaunus zemnieku nemierus. «Noskaņojums kļūs asāks, kad tuvosies pavasara sēja. Ja nebūs iespējas saņemt kredītu un apsēt laukus.» Pagali zemnieku neapmierinātības liesmai varētu piemest nodokļu nastas pieaugums, kā arī pāris jautājumu, ko zemnieki prasa atrisināt jau gadiem, piemēram, tas, ka ES atbalsta maksājumi par hektāru Latvijā ir zemāki nekā vairumā citu ES valstu.
Cerības panākt līdzvērtīgākus ES atbalsta maksājumus ir ne ātrāk kā pēc 2013.gada, kad iepriekšējie nosacījumi zaudēs spēku, saka zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS). Taču arī tad maksājumi nebūtu vienādi ar tiem, ko saņem vecajās ES valstīs. Lai palīdzētu nozarē strādājošajiem, ZM patlaban runā ar Krieviju par nosacījumu atvieglošanu cūku eksportam kaimiņvalsti, bet kredītprocentu daļējai segšanai valsts subsīdijās iecerēts atvēlēt Ls 1,5 milj. Vēl ES investīciju projektiem zemnieki, kuri nevarēs dabūt kredītu bankā, to varēs paņemt jaunizveidojamajā kreditēšanas fondā.u