Ir kur parunāt ar klientiem
«Visu noteica izmaksas, un savu biroju nopirkām par pārsimt latiem. Mazliet līdzekļu gan vēl bija jāiegulda - logu un durvju izbūvē, arī savedot kārtībā iekštelpas,» stāsta Andris. Birojs ir izdevies funkcionāls, un arī ziemā nebūšot sarežģīti to piesildīt. Platība nav liela, toties tagad bijusī saldētava kļuvusi par vietu, kur pieņemt klientus, - pārrunas vairs nav jāveic automašīnā vai 400 kvadrātmetru plašajā krāsošanas cehā. «Nav jāmaksā arī papildu nomas maksa, zemes īpašnieks ļāva biroju novietot blakus ceham bez papildu atlīdzības,» stāsta uzņēmējs.
Andris gan atzīst, ka telpu ziņā viņa uzņēmuma darbība joprojām ir mazliet sadrumstalota. Arī darbinieku ģērbtuves, tualetes un dušas telpas atrodas citā ēkā. Tiesa gan, arī šeit ar ēku īpašnieku ir vienošanās - kamēr uzņēmums neizbūvēs ģērbtuves savās telpās, par pagaidu ģērbtuvju izmantošanu tam nav jāmaksā.
Mājīgā atmosfērā
Apģērbu zīmola Moshmosh saimnieces Līgas Auziņas darbnīca ir parasts divistabu dzīvoklis Rīgas centrā, Tērbatas ielā. «Mājās es tomēr strādāt negribu, tādēļ pirms diviem gadiem sameklēju šo vietu savai darbnīcai. Te ir gaišs, un arī atrašanās vieta ļauj cik necik nodalīt darbu no citām lietām,» stāsta uzņēmēja. Darbnīcā notiek tikai apdrukas process, savukārt legingu šūšana norisinās pie Līgas sadarbības partneres Pārdaugavā: «Šuvēja darbnīcu ir ierīkojusi savās mājās, viņai tā ir ērtāk, un vieta to atļauj.» Līga pieļauj iespēju, ka kādreiz varētu atvērt savu veikalu un uz turieni pārcelt arī darbnīcu: «Es esmu domājusi arī par iekļaušanos kādā biznesa inkubatorā, tomēr pagaidām man ir labi tepat,» viņa tomēr atzīst.
Zem inkubatora lampas
Kristiāna Līča uzņēmums Greynut darbojas Latvijas Universitātes Biznesa inkubatora paspārnē. Tas viņam nodrošina gan bezmaksas biroja un sarunu telpas, gan arī nelielu darbnīcu ražošanai. «Lai iekļūtu biznesa inkubatorā, bija jāpiesakās un jāuzvar konkursā. Dalība šeit ļauj attīstīt biznesu bez fiksēto izmaksu sloga par telpām. Te ir internets, vieta pārrunām, apkārt ir arī citi jaunie uzņēmēji,» Dienai atklāj Kristiāns.
Savukārt restorāna īpašnieks Valters Zirdziņš atzīst, ka viņa nomātās telpas Vecrīgā, Miesnieku ielā 8, varētu būt mazliet lielākas: «Gribētos plašāku virtuvi, pašreiz viss te ir optimizēts līdz pēdējam. Savukārt lielāka ēdamzāle ļautu uzņemt vairāk viesu, vakaros restorāns ir pilns.» Valters stāsta, ka lielākas telpas ļautu arī īstenot dažas sen iecerētas idejas - piemēram, gatavot ēdienu publiski, apmeklētājiem redzot. Tomēr pagaidām šie plāni vēl ir sapņu stadijā.
Būvē pats
Visradikālāk telpu jautājumu risina uzņēmējs no Jēkabpils novada Reinis Balodis - ja nav, vienkārši jāuzbūvē. Jaunās eļļas spiestuves sienas jau ir uzbūvētas, finansējums iegūts, aizņemoties naudu Hipotēku bankā, jauno uzņēmēju atbalsta programmā. «Sākotnēji biju domājis eļļas spiestuvi ierīkot garāžā, tomēr Pārtikas un veterinārajam dienestam bija iebildumi pret šādu risinājumu. Tāpēc vecā garāža daļēji ir nojaukta, bet apkārt tai top divstāvīga eļļas spiestuve ar ražošanas telpām pirmajā stāvā un nelielu biroju otrajā,» stāsta jaunais uzņēmējs. Viņš gan atzīst, ka būvniecība nemitīgi kavējas, - te būvatļauja iestrēga Vides dienestā, te atkal raža jānovāc un būvēties vienkārši nebija laika. Tomēr jau rudenī uzņēmējs cer sākt spiest eļļu jaunajās telpās.
Darbnīca vienmēr līdzi
Klaviermeistara Aivara Tomiņa bizness ir izkaisīts pa vairākām pilsētām. Uzņēmējs dzīvo Limbažos, un neliela darbnīca viņam ir ierīkota mājās. «Gadiem būvēju ģimenes māju Cēsīs, taču nu apstākļi ir mainījušies, un uz Cēsīm tomēr dzīvot neiesim. Tā nu arī Cēsu mājā esmu ierīkojis darbnīcu un instrumentu noliktavu.» Vēl uzņēmējs noliktavas vajadzībām īrē telpas industriālā objektā Cēsu centrā: «Gadu gaitā esmu savācis vairākus desmitus labu, restaurējamu instrumentu, un kaut kur tie visi bija jānovieto. Savukārt mana galvenā darbnīca man vienmēr ir līdzi - mikroautobusā. Šādi aprīkots, es varu strādāt jebkurā vietā, jebkuros laika apstākļos,» smejas uzņēmējs.
Izvēlas stratēģisku vietu
Cita Dienas starta dalībniece, sniega suņu entuziaste Iveta Preisa-Imaka, savas suņu mazgātavas vajadzībām ir izvēlējusies telpas zem viena jumta ar vietējo Ogres veterināro klīniku. Viņa uzskata, ka tas palīdzēs labāk piesaistīt klientus. «Pašlaik notiek remonts, darbi ievilkās dažādu ūdensvada un kanalizācijas problēmu dēļ,» stāsta uzņēmēja. Tomēr viņa cer, ka suņu mazgātava Tīrās ķepas savas durvis varēs vērt jau mēneša beigās: «Pagaidām špaktelējam, gruntējam un krāsojam.»