Kalpoja diezgan labi, saglabājās arī pēc mazgāšanas. Nezinu, cik liela bija redzamība, bet žēl, ka tagad tādas lentes vairs veikalos neredzu. Maziem bērniem jau patīk atstarojošie sniegavīri, smaidīgās sejiņas, lācīši, bet pieaugušajiem gribas arī ko neitrālāku un lai nekas nekarājas.
Inese Kļaviņa. Rīgā tumsā pa nomaļām vietām nestaigāju, tāpēc atstarotāja man nav. Turklāt tumsā ļoti skrupulozi ievēroju satiksmes noteikumus. Ja vēl gaismā šad tad pārskrienu pāri ielai pie sarkanās gaismas, tumsā to nekad nedaru. Pieļauju, ka pat visprātīgākie šoferi pilsētas uguņu ņirbā var mani nepamanīt, pat ja būtu sev piecus luminiscējošus zaķus piekarinājusi. Šī iemesla dēļ tumsā arī izvairos no gājēju pārejām, ja tās nav aprīkotas ar luksoforu.
Laukos velkam atstarojošās vestes. Pirms pāris gadiem, pie stūres esot, novērtēju, cik labi ar tādu vesti redzams mans lauku kaimiņš. Tad arī paši visai ģimenei tādas nopirkām. Vasarā velkam, kad braucam ar divriteņiem. Mašīnas piebremzē tāpēc vien, ka no tāluma sākumā izskatāmies pēc policistiem. Ziemā vestes gaišā laikā iemetam somā. Tumsā - uzvelkam. Vestes tiešām ir pamanāmas pa gabalu. Par tiem zaķiem un eglītēm nemaz neesmu tik droša.#
Jauna Privātās dzīves diskusija
Ziemassvētku vecīša noslēpums
Daudziem no mums Ziemassvētku vecīša noslēpuma atminēšana ir viens no tiem bērnības spilgtajiem notikumiem, ko vēlāk atceramies gadiem ilgi. Gan ar prieku, jo parasti jau tas bijis jautrs brīdis. Gan ar smeldzi, jo tā beidzas bērnība - to gan saprotam tikai vēlāk.
Šajā diskusijā aicinām jūs, lasītāji, izstāstīt savu Ziemassvētku vecīša stāstu. Kādā vecumā un veidā viņa noslēpumu atminējāt jūs? Kā to sargājat saviem bērniem? No kurienes un kāds vecītis (gan pēc rakstura, gan izskata) parasti nāk uz jūsu mājām?
Pie viena arī pastāstiet, kā šogad svinēsit Ziemassvētkus. Kādas dāvanas un cienastu gādāsit? Kā plānojat pavadīt garās svētku brīvdienas?