gadā - 90%), tai naudu bija uzticējuši simtiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāju. Tomēr, kad valdība ķērās pie bankas glābšanas, izrādījās, ka ir jau par vēlu, jo ar tās solītajiem 25 miljoniem latu nepietika - patiesais vajadzīgās naudas apjoms bija tuvāks 200 miljoniem. Turklāt bankas īpašnieki, sākoties problēmām, bija nevis centušies savu rūpalu glābt, bet «izsūknējuši» no BB visu, ko paspēja, par ko arī vēlāk nokļuva uz apsūdzēto sola.
Repše taisnojas
Tā brīža premjers Māris Gailis (LC) tagad sarunā ar Dienu atzīst, ka bankas pārņemšanas process bijis pārāk lēns un bankas īpašnieki Aleksandrs Lavents un Tālis Freimanis to esot izmantojuši, lai pēdējā brīdi vēl 70 miljonus latu izrautu no bankas un pārskaitītu uz Ameriku. Viņš BB krahā vaino toreizējo banku uzraugu Latvijas Banku (LB) tās prezidenta Einara Repšes personā. «BB neizdevās izglābt, jo fakti atšķīrās no stāstītā. Banku uzraugs ziņoja, ka «caurums» bankā esot 25 miljoni latu, kas vēl ir glābjama situācija, bet patiesībā trūka 200 miljonu, un, ka Repše to zināja, faktiski pierādīja Stokholmas šķīrējtiesa.» Jautāts, kādēļ LB būtu valdībai melojusi, M. Gailis atbild: «Kādēļ tad cilvēki melo? Lai piesegtu sev vienu vietu. Repše gribēja taisīt politisko karjeru, kas viņam arī izdevās.»
Jāpiebilst, ka Diena tolaik rakstīja - LB pārstāvji neoficiālās sarunās esot atzinuši, ka sākotnēji uz BB notiekošo esot pievēruši acis, lai tā varētu radīt pretsvaru citai tolaik nozīmīgai bankai Parex. E. Repše savukārt Dienai tagad atbild, ka M. Gailis var vainot, ko vien vēlas, bet, kamēr valdība un LB nebija pārņēmusi banku savā kontrolē un nevarēja piekļūt visiem dokumentiem, nevarēja arī būt pilna priekšstata par situāciju BB, jo to mērķtiecīgi bija slēpuši bankas īpašnieki. «Tikai tad, kad banka bija pārņemta, arī varēja konstatēt, ka banka vairs nav glābjama,» uzsver E. Repše.
Izgaisa arī trīs miljoni
Ar to pašu argumentu E. Repše aizstāv Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus (FKTK) komisijas rīcību patlaban aktuālajā Latvijas krājbankas (LK) gadījumā: «Banku uzraugs nav policejiska iestāde, tam nav tiesību, piemēram, veikt bankā kratīšanas.» Latvijas un Lietuvas finanšu tirgus regulatoriem, viņaprāt, varbūt varētu pārmest, kādēļ tirgū ielaists apšaubāmas reputācijas Krievijas biznesmenis, bet, ja šāds biznesmenis jau ir ielaists tirgū, regulators vairs nevar novērst negodprātīgu rīcību no viņa puses.
Tomēr līdz ar bankas sabrukumu BB epopeja nebeidzas - no visas BB «nogrimušās naudas» beigu beigās izdevās atgūt tikai 12 miljonus latu, un nelielam skaitam noguldītāju tika izmaksātas simboliskas 200 latu kompensācijas (tolaik Noguldījumu garantiju fonds, kas noguldītājiem izmaksā līdz 100 000 eiro, vēl nepastāvēja). Ar BB pazudušo naudu saistīti arī savulaik slavenie Latvenergo «trīs miljoni», kuri «izgaisa» ceļā no uzņēmuma pie bankas likvidatoriem.
A. Lavents nonāca uz apsūdzēto sola, kur pavadīja daudzus gadus. Viņš gan daudz slimoja, un līdz brīdim, kad viņam tika piespriests septiņarpus gadu cietumsods, savu ieslodzījuma laiku jau bija atsēdējis, kaut lielu daļu no tā ne cietumā, bet dažādās slimnīcās.
Nav norimuši arī pēdējie strīdi par BB kraha rezultātā pazudušo naudu. Bankas likvidators BDO pašreiz no LB un Finanšu ministrijas cenšas piedzīt kopumā 238,4 miljonus latu. Augstākā tiesa prasību iecerējusi izskatīt nākamā gada februārī.