Zini, ko ēd!
Reizēm sēnes tiek sauktas par smagu ēdienu. Latvijas Dabas muzeja Botānikas nodaļas vadītāja mikoloģe Inita Dāniele uzskata, ka ne jau sēnes kuņģim ir grūti pārstrādāt, bet gan žāvētās gaļas, cepto sīpolu, saldā un parastā krējuma daudzumu, kas tiek piegāzts sēnēm, tās gatavojot. Tādēļ īpašs sēņu mīļotāju ieteikums gastronomisku izvirtību cienītājiem - baravikas, apšu kungus, gailenes, arī maigās bērzlapes nemocīt ar piedevām, bet vienkārši apcept sviestā.
Sēņotāja visaugstākā gudrība ir likt savā groziņā tikai tās sēnes, kas ir labi pazīstamas, uzskata mikoloģe Inita Dāniele. Nekādā gadījumā nevajag uzticēties pārliecībai, ka sliktās sēnes slikti smaržo un tām ir nepatīkama garša. Zaļās mušmires, kas ir Latvijas visindīgākās sēnes, pēc dažādiem aprakstiem smaržo pēc medus un garšo pēc riekstiem. Taču zaļā mušmire tiek uzskatīta par īpaši bīstamu tāpēc, ka saindēšanās pazīmes parādās vēlu, 8-40 stundas pēc apēšanas, un tad jau ir bojāti dzīvībai svarīgie orgāni.
Pat mikologi lasa tikai un vienīgi pazīstamas sēnes. Inita Dāniele stāsta, ka savulaik Latgalē sapulcējušies sēņu pazinēji, lai mežos nodotos savam vaļaspriekam. Vakarā, tīrot sēnes, pamanīta zaļās mušmires cepurīte. Izmesta ārā. Taču, kad vakariņas paēstas, sēņotāji pēkšņi iedomājušies - kur gan pazuda zaļās mušmires kātiņš? Tā nu vismaz divas dienas mikologi nodzīvoja, nezinot, vai šīs dienas nav pēdējās.
Sēnes piemājas dārziņā
Ēdamās sēnes atrodamas ne tikai mežos, bet arī audzētavās. Viena no populārākajām ēdamajām sēnēm pasaulē ir atmatene, ko latviski bieži sauc par šampinjonu.
Arvien pieprasītākas kļūst arī austeru sānauses, ko tautā sauc par austersēnēm. Tās var audzēt gan lauku sētā un dārzā uz lapu koku celmiem un bluķiem, gan pagrabos, siltumnīcās, pamestās fermās un noliktavās. Latvijā audzē arī šitakē sēnes, kuru dzimtene ir Japānā un kur tām patīk apmesties uz nokaltušu koku stumbriem. Audzējot mākslīgi, šim nolūkam jāizmanto lapkoku, vislabāk ozola vai alkšņa baļķīši.
Taču var mēģināt ieaudzēt meža sēnes arī savā piemājas dārziņā, jo tās izplatās pavisam vienkārši - ar sporām. Visvienkāršākais paņēmiens ir sēņu atliekas, kas palikušas pāri pēc sēņu tīrīšanas, izbērt dārzā zem ozola vai bērza un gaidīt - varbūt kāda sēne ieaugs?