Brīnumbērns ar šķīvīti
Jete nepacietīgi dīdās ap Kārļa zemē nolikto mugursomu, jo zina, ka tajā atrodas čupiņa frisbija šķīvīšu. Kad Kārlis beidzot izņem vienu no tiem un met tālumā, šķīvītis paralēli zemei aizrotē gaisā, Jete, nenovēršot no tā acis, traucas uz priekšu. Aptuveni sešdesmit metru attālumā Jetes saulē mirdzošais vingrais ķermenis uzvijas augšup, noķer šķīvīti gaisā, atnes un atdod Kārlim! Šķīvītis atkal lido, Jete to pienes, un tā atkal, un atkal. Pēc minūtēm četrdesmit Kārlis vienā no frisbija šķīvīšiem ielej līdzpaņemto ūdeni. Četrkājainā sportiste atveldzējas un atkal gatava skriet, ķert, lēkt un nest.
Jete ir Kārļa un viņa dzīvesbiedres Zanes, Jaunā Rīgas teātra izrāžu vadītājas (Kārlis smej - mums tāds dienesta romāns! - T. Š.), pirmais suns. Abi ilgi apcerējuši, kādu šķirni ņemt. Galvenais nosacījums - sunim jābūt gudram. Pagājušā gada septembrī Staņas atveda mājās trīs mēnešus veco borderkolliju Jeti. Borderkolliji kā šķirne izveidota pirms vairākiem gadsimtiem un bija palīgs lopu ganiem kalnos. Jau pēc neilga laika Jete sāka saimniekiem visu nest klāt, bet pusgada vecumā viņa jau veikli ķēra gaisā pamesto šķīvīti. Spēks un talants tika likti lietā.
Frisbija skārda paliktņi
Kārlis atklāj, ka suņu frisbijam viņu pievērsis frisbija kluba Zemu lidojoši suņi dibinātājs un frisbija entuziasts Ģirts Eldmanis. Viņam pieder Austrālijas aitu suns Ansuz, kurš jau ir frisbija zvaigzne, bet arī Jete vairs nav iesācēja. Krievijas suņu frisbija čempionātā Maskavā augustā Jete distances metienos saņēma bronzas medaļu! Ģirts un Kārlis uzskata, ka suņu frisbijs, ar kuru pasaulē nodarbojas miljoniem cilvēku un viņu suņu, Latvijā ir savos attīstības pirmsākumos, bet tam paredzama spoža nākotne.
Frisbija vēsture tiek lēsta nedaudz vairāk kā piecdesmit gadu garumā. Viss iesākās ar to, ka Jeila universitātes studenti izdomāja sev jaunu laika kavēkli. Brīvajos brīžos viņi sāka mētāt cits citam apaļus skārda paliktņus no pīrāgiem, kurus cepa konditors Frisbijs. Šis laika kavēklis kļuva ļoti populārs studentu vidū, un drīzumā pīrāgu paliktņu vietā nāca lidojošie plastmasas šķīvīši. Vēl pēc pāris gadiem amerikānis Alekss Steins iemācīja savam vipetam Ešlijam ķert šķīvīti zobos un pirmoreiz demonstrēja savu triku beisbola mača pārtraukumā. Sākot ar šo brīdi, Amerikas suņu audzētāji burtiski saslima ar frisbiju.
Kur slēpjas frisbija sāls? Kārlis gatavs stāstīt un stāstīt, bet Jete ar izteiksmi «vienmēr gatavs» ģīmītī tendēta ilustrēt sava saimnieka stāstījumu. «Saimnieks un suns - tā ir komanda, frisbijs - aizrautīgs sporta veids, ja esat iecerējuši gūt medaļas sacensībās, bet ikdienā neapšaubāmi jautra rotaļa. Tajā var piedalīties ļoti dažādi suņi - sākot no maza taksīša, dekoratīvajiem sunīšiem un visvienkāršāko krancīti, beidzot ar labradoru, ņufaundlendu. Pamētājiet savam kompanjonam šķīvīti. Suns vienmēr gatavs skriet pakaļ reālam medījumam. Šajā lomā būs šķīvītis. Rotaļa ar šķīvīti būs interesanta abiem, turklāt arī ļoti veselīga lieta. Galvenais ir gūtais abpusējais gandarījums. Lai suns jūt prieku par to, ka iepriecinājis saimnieku!»
Gadiem slīpējama māksla
Savām acīm pārliecinos, ka Jetei ļoti patīk atgriezeniskā saite un saimnieka neviltotā uzslava. Kārlis uzsver, ka trenēties var sākt jebkurā vecumā un vislabāk suni sākt apmācīt aptuveni pusgada vecumā. Jāzina - jo kompanjons lielāks augumā, jo vēlāk jāsāk darboties, t. i., tad, kad jau nostiprinājušās locītavu saites. Velkot šķīvi, ar ko suni sāk pieradināt pie spēles, tas jāveic sevišķi uzmanīgi, lai netraumētu sakodienu, zobus un žokli.
Kārlis rāda piecus vai sešus dažādkrāsu šķīvīšus, kurus paņēmis līdzi uz tikšanos: «Atbilstoši suņa lielumam būs jāpiemeklē arī šķīvītis. Cilvēkiem domātie lidojošie šķīvīši suņu frisbijam neder - tie ir trausli, par smagu un viegli plīst - var savainot suni. Vislabākie ir Amerikā ražotie. Šķīvītis sver 149 g, maksā ap desmit eiro. Labu frisbija šķīvīti var nopirkt internetā. Vistuvāk no Polijas vai Somijas, bet pakaļdarinājumi Latvijā nopērkami sporta veikalos un lielveikalos un tos var uzskatīt tikai par rotaļlietām.»
Kārlis pārliecināts, ka iemācīties kopā ar suni spēlēt frisbiju var ļoti viegli, pēc tam smalkas nianses slīpējot gadiem ilgi. Sākumā šķīvīti met pret zemi, lai tas ripo un atgādina sunītim bēgošu kaķi. Svarīgi iemācīties, lai suns atdod šķīvīti rokās. Gadās, ka sunim to nav viegli iemācīt. Tieši tāpēc šis veikums ir jāpaslavē īpaši. Drīz suns sapratīs, ka, atdodot šķīvīti, viņš saņems uzslavu un galvenais - jaunu metienu. Ja saimnieks būs neatlaidīgs, četrkājainais kompanjons ātri apgūs frisbija iemaņas.
Spēles lielais pluss - rotaļai nevajag meklēt speciālu trasi vai īpašu vietu. Varēsiet suni laist vaļā no saites pagalmā vai parkā, jo viņš būs fokusēts tikai uz šķīvīti. Kārlis smej, ka Jete pat suņu dienās skrēja pakaļ tikai šķīvītim. Jāuzmanās gan, lai laukumam, kur suns skrien, ir labs segums. Nevajag spēlēt frisbiju uz sasalušas zemes, ledus var savainot sunim kājas.
Sarunājamies aptuveni stundu, un Kārlis nemitīgi met Jetei šķīvīti. Beidzot Jete kāri izlok pasniegto ūdeni un pieplok zaļajai zālei, lai atvilktu elpu.
Šķiroties Kārlis aicina apmeklēt suņu frisbija sacensības Zemu lidojoši suņi kauss 2014, kas Latvijā notiks pirmo reizi: «Pulcēsimies Uzvaras parkā 21. septembrī plkst. 12. Sacensībās būs iespēja redzēt frisbija elementu paraugdemonstrējumus, kā arī uzzināt par apmācībām un mešanas tehniku, iespējams arī iegādāties frisbija profesionālo šķīvīti.»
Turēsim īkšķus par Jeti un pārējiem dalībniekiem!