Taču kaimiņi esot solījušies palīdzēt bez naudas palikušajiem kolēģiem - izvietot informāciju arī par Latvijas filmām. Tā teikt, dzīvot un strādāt saskaņā ar draudzības un solidaritātes idejām, kuru veicināšanai ar Eiropas Komisijas un Eiropas Parlamenta atbalstu šonedēļ notiek Kaimiņu dienas.
Un informācija par Latvijas filmām tik tiešām bija atrodama. Vajadzēja vien uzdot sev jautājumu, vai tikai igauņi un lietuvieši kaut ko neslēpj zem galda. Ar dziļu pietupienu gan vēl bija par maz. Vēl bija nepieciešama īpaša iedvesma, lai pārbaudītu, vai tik tajās pagaldes viszemākajās kabatiņās, no kurām ārā rēgojās vien šauras bukletu maliņas, nav kas interesants.
Taču nav jau tā, ka tikai tas, kas maksā, pasūta mūziku jeb reklamē sevi. To, ka reklāmas laukumu ir iespējams sadalīt efektīvi pat tad, ja to neapmaksā visi lietotāji, turklāt tie, kas apmaksā, šādai sadalīšanai pretojas, uz Preses nama fasādes cenšas parādīt Latvijas Zaļā partija. Uz paneļiem, kur dienā pašvaldību un Eiroparlamenta vēlēšanām reklamējas TB/LNNK, krēslai iestājoties, iekārtojas arī Ingmāra Līdakas kandidatūras reklamētāji - tiek izgaismots līdakas zīmējums un uzraksts. Zaļās partijas līdzpriekšsēdētājs Viesturs Silenieks saka: «Mēs vienkārši kā zaļie spīdinām.» Un apgalvo, ka nav neviena juridiska akta, kas spīdinātājiem aizliegtu spīdināt.
Lai gan ir vēl ļoti daudz darbību, kas nav pieminētas juridiskajos aktos (piemēram, pat atsaucoties uz Karlsonu, nekur nav teikts, ka uz Preses nama jumta būtu aizliegts figurēt un jandalēt), Kaimiņu dienai iestājoties, varbūt tiešām pietiktu ar spīdināšanu, lai draudzīgi un solidāri kļūtu par kaimiņiem un pārdalītu visus priekšvēlēšanu reklāmu laukumus, un jo īpaši lielākos. Proti, dienā - Šlesers, naktī, piemēram, Rubiks. Un, lai pārlieku neapgrūtinātu vēlētājus, partiju reklāmas televīzijas ēterā varētu pārraidīt pa divām uzreiz - dubultekspozīcijā. Jo gala beigās neizlēmīga vēlētāja galva jau tāds kuņģis reklāmu kampaņu gremošanai vien ir - vai nav vienalga, kādā secībā un cik produktu uzreiz tur nonāk?