Vēlos padalīties ar pieredzi, kas radusies, vadot priekšvēlēšanu diskusijas (kad tik ļoti gribas kaut uz brīdi ieraudzīt politiķi bez sagatavotiem tekstiem).
Nekaitīgākā izprieca ir apjautāties politiķiem, ko viņš labu var pateikt par saviem pretiniekiem. Vairums kandidātu ir tā nozombēti, ka viņus šāds gluži cilvēcisks jautājums samulsina.
Jautrus brīžus var sagādāt arī jautājumi, uz kuriem konkrētiem kandidātiem nāktos zināt atbildes, pat ja tie nav saistīti ar viņu programmām. Proti, patriotisma karogā līdz uzacīm ietinušos politiķus var pārsteigt nesagatavotus elementāri jautājumi par viņu daudzinātās nācijas vēsturi un kultūru. Savukārt tiem kandidātiem, kuri gatavi atdot dzīves sērdieņiem pēdējo kreklu, der uzdot jautājumus par reālijām, kas šiem sērdieņiem ir ikdiena. Piemēram, cenas sabiedriskajā transportā. Var, protams, teikt, ka tā ir prasta, populistiska piekasīšanās (galu galā daudzi brauc ar auto), tomēr politiķa situācija ir atšķirīga - ja tu, draugs, saki, ka mosties un gulies ar rūpi par «mazo cilvēku», tad ir jocīgi, ja nezini, kā šamējais dzīvo.
Bezkaunīgāka izprieca ir spekulēt uz kandidāta vēlmi piekrist potenciālajam balss atdevējam, lai ko elektorāts teiktu. Ir gadījies citēt izvilkumus no Hitlera un Staļina atklāsmēm (protams, autoru neminot), un ir atsvaidzinoši redzēt, kā kandidāts sparīgi piekrīt. Skaidrs, ka šādi paņēmieni ir nekorekti, tomēr noder, lai kandidāts «izkristu no lomas».
Labi, nebūsim nejauki. Programmas ir tukšas, mēs gribētu ko vairāk uzzināt par politiķi kā cilvēku. Tikai neļaujiet viņam (viņai) stāstīt par hobijiem, ēdieniem, - neko jēdzīgu neuzzināsiet! Kad biju par to pārliecinājies paša pieredzē, uzdūros šveiciešu rakstnieka Maksa Friša 1966.-1971.gada dienasgrāmatām. Vienā no ierakstiem Frišs uzskaita tādus nedaudz dīvainus jautājumus, uz kuriem atbildes, viņaprāt, spēj atbildētājā atklāt interesantas šķautnes. Dažus no šiem jautājumiem nospēru un esmu lietojis priekšvēlēšanu diskusijās. Daži piemēri. - Vai jūs zināt, kas jums dzīvē vajadzīgs? - Vai jūs esat kādreiz nozadzis svešu ideju? - Vai ir kāds dzīvnieks, kuru jūs apskaužat? - Kādas mokas jūs izvēlētos, ja šādi varētu izvairīties no nāves? - Ko jūs varat pateikt par cilvēka sociālo stāvokli vai profesiju, redzot viņu pludmalē vienās peldbiksēs? - Atbildot uz šiem jautājumiem, vieni noskaitās, citi patiesi aizdomājās, bet nespēja formulēt viedokli (piedodami), tomēr tas tik un tā bija interesantāk nekā iemidzinošie stāstījumi par partijas X sociālās politikas nostādnēm.
Citiem vārdiem sakot, ja nu gadīsies tikties ar ļaudīm, kuri grib mūsu balsis, ir vērts būt aktīviem un uzdot ne tikai politiku skarošus jautājumus.