Latvijas hokeja leģenda
Taktiskajā zīmējumā pietrūkst skaidras shēmas. Gandrīz visas ripas skaitliskajā vairākumā iemestas «uz dullo», savukārt, kad spēles gaitā ir iegūts pārsvars, sākas skriešana uz urrā. Ārzemnieki šosezon neatbilst KHL līmenim. Pērn no leģionāriem izveidotais piecnieks komandu acīmredzami vilka uz priekšu. Situācijās pieci uz četri vai pieci uz trīs viņiem pietika ar 30 sekundēm, lai izspēlētu kombinācijas. Izskatās, ka arī fiziskā kondīcija nav līmenī, jo pat Ņiživijs sāk «nosēsties». Tas mani vedina domāt, ka vasarā nav kārtīgi piestrādāts pie bāzes ielikšanas. Pēdējā spēlē ar Sibirj varējām pārliecināties, kādi ir mūsu jaunie spēlētāji uz Krievijas fona. Mums runā, ka Bukarts un Meija ir talantīgi, bet, izņemot dažas piespēles, neko viņu izpildījumā neesmu redzējis. Domāju, ka par sastāva komplektāciju vaina jāuzņemas visai komandas vadībai. Šuplers saka, ka viņam nav, kam spēlēt, bet vai tad viņš to nezināja vasarā, kad sāka darbu? Māris Baldonieks,
Latvijas hokeja izlases ģenerālmenedžeris
Man šķiet, ka lielai daļai spēlētāju ir pazudusi baiļu sajūta. Pirmajai sezonai visi gatavojās ļoti nopietni un discipinēti, jo KHL uzskatīja par nopietnu izaicinājumu. Tāpēc arī pērn bija dzelžaina spēle viduszonā, kuras šosezon pietrūkst. Krities ir vārtsargu līmenis. Ar Sergeju Naumovu vārtsargu līnija nebūt nebija švakāka. Daudzi vietējie spēlētāji ir palikuši, toties leģionāri šosezon ir savādāki. Es negribu teikt, ka sliktāki, bet savādāki. Pagājušās sezonas ārzemniekiem piemita sportiskais niknums, un jau sezonas sākumā ar Novosibirskā sarīkoto kautiņu citu komandu spēlētājiem it kā netieši tika pateikts, ka ar viņiem nopietni nāksies rēķināties. Viņiem piemita milzīga griba uzvarēt. No otras puses, es ļoti labi saprotu, ka spēlētāju atlases process ir sarežģīts un Dinamo maciņš nav no tiem biezākajiem. Runājot par vietējiem spēlētājiem, viņi pēc pirmās sezonas ir nomierinājušies. Leonīds Tambijevs,
SK Rīga/Profs-18 treneris
Neveiksmes iemeslus es skaidrotu ar psiholoģiska rakstura problēmām. Pirmkārt, daudzi spēlētāji joprojām veldzējas pagājušās sezonas emocijās. Otrkārt, ir redzams, ka komandai ir pārāk īss soliņš, turklāt šajā situācijā Šuplers ātri pāriet uz spēli ar trijām maiņām. Pieredzējušie spēlētāji mača nogalē acīmredzami ir paguruši. Uzskatāmi par to varējām pārliecināties spēlē ar Sibirj. Treškārt, komandā trūkst pieredzējušu aizsargu tieši spēlei aizsardzībā. Vēl septembra beigās bez līguma bija Atvars Tribuncovs, kurš komandai noteikti noderētu. Par ārzemniekiem varu teikt, ka simtprocentīgi tas vairs nav Elisona un Hartigana līmenis. Jā, pēc pirmās spēles var redzēt, ka Petrovickis ir meistarīgs spēlētājs, bet vai viņš 36 gadu vecumā spēs uzturēt sevi līmenī? Es pats visu savu karjeras laiku esmu bijis leģionāra statusā. No pieredzes zinu, ka ir līmenis, zem kura ārzemju spēlētāji nedrīkst nolaisties. Dinamo savu līmeni notur tikai Hosa. Uģis Purviņš,
Rīgas Dinamo fanu kluba vadītājs
Zivs pūst no galvas. Bez vainas nav arī pati komandas vadība, kura nevar ielikt grožos treneru sastāvu. Abiem slovākiem vajadzēja rēķināties, ka ar Sanda Ozoliņa uzaicināšanu no pirmās dienas būs jāpārorientējas uz citu spēles stilu. Komanda ir sašķēlusies. Puse ir par Šupleru, puse atkal pret viņu. Nav vairs tās spēles, kas bija agrāk, un, to redzot, komandas vadībai bija jāpieņem lēmums par trenera nomaiņu. Jauna slota pamanītu to, ko Šuplers neredz. Tomēr akcionāri tik ilgi nespēj sanākt kopā un pieņemt lēmumu. Pret Sibirj bija nepatīkami noskatīties, cik brutāli vārtsargu Pruseku nogāž uz ledus, bet nav neviena, kas var pāridarītājam sadot pa galvu. Un nebūt nevajag komandā policistu. To var izdarīt jebkurš, taču ir redzams, ka nav dzirksteles. Aizsardzību vajag pastiprināt. Uzbrukums pa lielām ripām ir O.K. Tādu situāciju gan es nepieļauju, ka, neveiksmēm turpinoties, Dinamo fani varētu novērsties no komandas. Guntis Peders,
Rīgas Dinamo pastāvīgais spēļu apmeklētājs
Pieticīgo sniegumu es skaidrotu ar veiksmes trūkumu un ne pārāk labo spēli aizsardzībā. Vārtsargs Pruseks vairs nerāda tik fantastisku sniegumu kā pirmajā sezonā. Pret uzbrukumu man īpašu pretenziju nav. Domāju, ka Šupleram ir jāpaliek. Pēc novembra pārtraukuma sniegumam vajadzētu uzlaboties, jo melnās joslas sportā nav bezgalīgas. Beidzot gan vajadzētu tikt skaidrībā ar virknējumiem. Nemitīgā sastāva raustīšana negatīvi ietekmē spēli. Labs izskatās Petrovickis. Ja maiņa ar Ņiživiju, Petrovicki un Hosu tiks saglabāta, tad pēc laika vajadzētu būt arī rezultātam. Fiziskā kondīcija nav slikta, tiesa, nevar mūsu spēlētāju slidojumu salīdzināt uz krievu, čehu vai zviedru. Pasaules čempionātos labi var redzēt, ka hokeja lielvalstis spēlē citos ātrumos. No Sanda Ozoliņa principā tādu spēli es arī gaidīju. Viņš jau pats brīdināja, ka būs kļūdas. Ar baudu skatos, kā Sandis pāradresē ripu partneriem un kā izdara pirmo piespēli. Guntis Ulmanis,
a/s Dinamo Rīga padomes priekšsēdētājs
Pasaules masu mediji KHL pievērš arvien lielāku uzmanību, un tas liecina, ka radies nopietns konkurents NHL. Gandrīz visas līgas komandas pastiprinājušās uz meistarīgu ārvalstu spēlētāju rēķina, turpretī Dinamo prioritāte palikusi vietējie spēlētāji. Nav mums mērķis radīt internacionālu komandu. Mums ir problemātiski nokomplektēt sastāvu ar 15 labiem Latvijas hokejistiem. Augot KHL līmenim, Dinamo treneru korpuss palicis iepriekšējā līmenī un vairs neatbilst augstajām KHL prasībām. No otras puses, mēs neesam tik agresīvi noskaņoti cīņai par augstām vietām, tāpēc atturamies no radikāliem lēmumiem. Gaidām no treneriem atbildi, kāpēc šosezon komanda nav tik mobilizēta. Jāatzīst, ka Latvijā nav arī augsta līmeņa organizatoru. Ir Normunds Sējējs, bet konkurencei vajadzētu vēl četrus piecus. Visu laiku uzticējāmies Šupleram, kuru dēvē par hokeja akadēmiķi, bet tuvākajā laikā no trenera prasīsim konkrētus skaidrojumus.