Pēc būtības arests nozīmē, ka īpašnieks nedrīkst mazināt to vērtību, pārdot vai rīkoties kā citādi. Juristi nešaubās - kapitāldaļu arests ir apejams, tādēļ arī nelietderīgs un neefektīvs. Kā zināms, prokuratūra pērn pat veica pārbaudi, vērtējot, vai arests uzlikts pienācīgi, un secināja, ka viss ir bijis pareizi.
Šobrīd vairāki krimināllikuma panti paredz mantas konfiskāciju kā papildsodu, un līdz ar to konfiscējamas arī var būt uzņēmuma kapitāldaļas. Tiesa, šobrīd ne Uzņēmumu reģistram, ne arī Latvijas Zvērinātu tiesas izpildītāju (LZTI) padomei nav statistikas, cik bieži šāda prakse piemērota. Atbilstoši likumam pēc aresta uzlikšanas un tiesas sprieduma par mantas konfiscēšanu tiesu izpildītājs uzņēmumu izpārdod izsolē un iegūtos līdzekļus ieskaita Valsts kasē.
Arestu var apiet
Aresta uzlikšana uzņēmuma kapitāldaļām aizliedz tās atsavināt, taču neliedz to turētājam balsstiesības. «Faktiski uzņēmuma aktīvi uz reālu vai fiktīvu līgumu pamata tiek noformēti citam, nereti tieši šim darījumam dibinātam uzņēmumam. Līdz brīdim, kad tiesai jāpieņem lēmums par šo aktīvu konfiskāciju, no uzņēmuma palikusi tikai čaula,» paskaidroja kāds ar «digitālgeitu» saistīts jurists, kurš lūdza neminēt viņa vārdu. Tendenci paglābt uzņēmuma aktīvus, pirms tiesa lemj par kapitāldaļu konfiskāciju, apstiprināja arī maksātnespējas procesa administrators Kārlis Zunde un vairāki citi juristi. «Pēc kapitāldaļu konfiskācijas valstij tās jāpārdod. Taču, vai kāds pārdošanas brīdī zinās daļu patieso vērtību? Mēģināt daļas pārdot par to nominālvērtību, piemēram, pusmiljona latu apmērā cerībā atgūt šos līdzekļus būs bezjēdzīgi, jo uzņēmums būs izsaimniekots, daļu reālā vērtība būs nulle,» paskaidro K. Zunde.
Juristi atzīst - tiesiskais regulējums neparedz mehānismu, kā aizsargāt valsts intereses, taču dalās viedokļos, kā to vajadzētu darīt. «Efektīvāk būtu ļaut tam [arestētam uzņēmumam] pilnvērtīgi turpināt strādāt, piespriežot atmaksāt valstij tai nodarītos zaudējumus noteiktā laika posmā. No tā, ka uzņēmums faktiski tiks konfiscēts, jēgas maz,» norādīja jurists, kurš nevēlējās atklāt savu identitāti. Viņš norāda, ka mantas arests un konfiskācija ir arhaiska un novecojusi norma, kura citur pasaulē tiek piemērota tikai attiecībā uz noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem.
Jāierobežo dalībnieku rīcība
K. Zunde savukārt norāda - ja valsts vēlas saglabāt kapitāldaļu arestu kā risinājumu mantisko jautājumu nodrošināšanai, tai būtu jādomā, kā, neaizskarot uzņēmuma pārējo dalībnieku tiesības un intereses, saglabāt arestēto aktīvu vērtību līdz notiesājošā sprieduma spēkā stāšanās un tās izpildes brīdim. Taču tas advokāta ieskatā ar pašreiz spēkā esošo tiesisko regulējumu nav iespējams. Ir nepieļaujami, ka kriminālprocesa virzītājs iejauktos uzņēmuma saimnieciskajā darbībā. Taču kā vienu no iespējām samazināt arestēto aktīvu izsaimniekošanu K. Zunde redz dalībnieku atbildības pastiprināšanu uzņēmuma maksātnespējas gadījumā. Viņš arī uzskata, ka nepieciešams paplašināt apstrīdamo darījumu loku un jāpagarina periods, kādā iespējams apstrīdēt noslēgtos, fiktīvos, acīm redzami nesaimnieciskos darījumus, kuru rezultātā uzņēmumam iestājusies maksātnespēja.
Maksātnespējas procesa administrators Māris Sprūds pauž, ka mantas arests nereti tiek piemērots arī nepamatoti, visbiežāk jau kriminālprocesa izmeklēšanas laikā. «Gadās, kapitāldaļu arestu izmeklēšanas iestādes piemēro nevis kā drošības līdzekli, bet kā sodu, piemēram, par aizdomās turamās personas nevēlēšanos sadarboties. Redzot, ka, izmeklējot lietu, strādāts nav pietiekami kvalitatīvi un personas notiesāšanai pietrūkst pierādījumu, tiek piemērots vismaz šāds nejuridisks, bet sadzīvisks sods,» skaidroja M. Sprūds. Pēc būtības tas būtu jāuzrauga izmeklēšanas tiesnesim, taču tas nenotiekot pienācīgi. «Izmeklēšanas tiesneši neizvērtē pamatotību un nekontrolē sankcijas piemērošanu, līdz ar to bieži vien, ignorējot nevainīguma prezumpciju, cilvēkiem tiek sabojāts bizness,» komentē M. Sprūds.
Kā paskaidroja Tieslietu ministrijā, šobrīdi visi trūkumi, kas saistās ar mantas konfiskāciju, tiek apzināti, arī par aresta uzlikšanu uzņēmuma kapitāla daļām, un šobrīd tiek strādāts, lai tos novērstu.