Gruzija nepadosies
D. Medvedevs uzskata, ka toreiz pieņemtais lēmums par iesaistīšanos karā bijis pareizs. «Mēs rīkojāmies pareizi: glābām cilvēkus un novērsām asinspirti,» apgalvo D. Medvedevs. Pretējās domās ir simtiem gruzīnu, kuri Krievijas uzbrukumā zaudēja savus tuviniekus. Gruzijas pilsētās notika kara gadadienai veltīti atceres pasākumi, bet zīmīgi, ka tajos nepiedalījās Gruzijas prezidents Mihails Saakašvili, kurš bija pieņēmis ielūgumu piedalīties Kolumbijas prezidenta inaugurācijas svinībās. Gruzijā daudzi uzskata, ka 2008. gada kara neveiksmēs vainojams arī M. Saakašvili, kurš uzķērās uz Krievijas provokācijām un vieglprātīgi nolēma uzbrukt Dienvidosetijai. Savā paziņojumā M. Saakašvili uzsvēris, ka Gruzija negrasās samierināties ar Abhāzijas un Dienvidosetijas zaudēšanu. «Mūsu cīņa turpināsies, kamēr pēdējais okupants nebūs pametis Gruzijas zemi.»
Gruzijas politikas analītiķi spriež, ka karā Krievijai neizdevās sasniegt savu galveno mērķi - «pakārt Saakašvili aiz olām», kā bija draudējis Krievijas premjers Vladimirs Putins. «Karš neizraisīja haosu Gruzijā, tas neradīja nopietnu politisko vai ekonomisko krīzi,» secina Tbilisi politologs Gija Nodija.
Krievijas neveiksme
Maskava ir atzinusi Abhāzijas un Dienvidosetijas neatkarību; abi reģioni saņem ievērojamu palīdzību no Krievijas. Šajos reģionos izvietoti tūkstošiem Krievijas karavīru. «Krievijas militārās bāzes ar katru dienu tiek pastiprinātas, un ar laiku tās apdraudēs ne tikai Gruziju, bet arī visu Dienvidkaukāza reģionu,» raidsabiedrībai Brīvā Eiropa stāsta Gruzijas militārais analītiķis Iraklijs Aladašvili.
Daudz sliktāk Krievijai veicas diplomātijas frontē, jo Abhāzijas un Dienvidosetijas neatkarību atzinušas tikai trīs valstis: Venecuēla, Nikaragva un Nauru. Gruzijas valsts reintegrācijas ministrs Temurs Jakobašvili uzskata, ka tas liecina par pilnīgu Krievijas diplomātijas sakāvi.