Arī bankas iekšējie resursi - finanšu analītiķi - jau bija sagatavojuši prognozi par gaidāmo ekonomikas sašaurināšanos.
Šādas - nereti pat vēl skaļi neizteiktas - prognozes ietekmi ikvienā atvērtā tirgū izjūt gan ekonomiski aktīvie iedzīvotāji, gan pensionāri un viņu mazbērni.
Diena pēta, kas gatavo valsts ekonomikas attīstības prognozes, kuras ir pamatā politiku veidošanai valsts līmenī, kā arī plānošanai privātajā sektorā.
Trīs oficiālie prognozētāji
Publiskajā telpā ik dienas izskan dažāda kalibra ekonomistu un ekspertu viedokļi par ekonomikas izaugsmi valstī, oficiālo «atskaites sistēmu» Latvijā nodrošina trīs galvenie prognozētāji - Latvijas Banka (LB), Finanšu ministrija (FM) un Ekonomikas ministrija (EM) (lielākajām komercbankām prognozes veido arī savi finanšu analītiķi). Visas trīs minētās institūcijas izmanto kombinētu prognozēšanas modeli, kurā dators dod savu nākotnes redzējumu, balstoties uz apjomīgām datubāzēm, un pieredzējuši ekonomisti «piekoriģē» datoru, pamatojoties uz savu pieredzi un Latvijai specifiskām ekonomikas izaugsmes īpašībām.
Neapšaubot visu triju minēto institūciju kompetenci, jāsecina, ka vairāki eksperti veido prognozes par ļoti līdzīgām ekonomikas norisēm, piemēram, par gaidāmajām pārmaiņām darba tirgū.
Pamatu veido dators
Būtiskākā platforma, kuru prognozēšanā izmanto LB, ir Latvijas makroekonomiskais modelis (LMM) - tā ir sistēma (ap 100 vienādojumiem), kas raksturo visu Latvijas tautsaimniecību: IK, patēriņu, investīcijas, ārējo tirdzniecību, cenas, algas. «LMM ir prognozēšanas procesa pamatā - tas veido prognožu karkasu, uzrādot tautsaimniecības attīstības pamatvirzienu,» norāda Konstantīns Beņkovskis, LB Monetārās izpētes un prognozēšanas daļas vadītājs. Modelis ļauj novērtēt, piemēram, kas notiktu ar Latvijas tautsaimniecību, ja naftas cenas pieaugs, ja kāps eiro procentu likme.
LMM gan vājāk prognozē ekonomikas attīstību īsākā termiņā, bet šim nolūkam LB izmanto īstermiņa prognozēšanas modeļus, kas ļauj prognozēt situācijas attīstību vienu divus ceturkšņus uz priekšu.
Būtisks eksperta viedoklis
Izšķirīga loma prognozēšanā ir ekspertiem - viņu pieredzei un intuīcijai, jo, piemēram, prognozējot inflāciju, modelis nevar paredzēt, ka valdība grasās celt nodokļus. LB uzsver, ka būtisks jaunums, kas pašlaik ir aktuāls ekonomikas prognožu jomā visā pasaulē, arī Latvijā, ir detalizētāka banku sistēmas iekļaušana prognozēs.
Vērtējot patlaban aktuālo budžeta konsolidāciju, tostarp plānotos ieņēmumus no ēnu ekonomikas, LB Makroekonomikas analīzes daļas galvenais ekonomists Oļegs Tkačevs mudina būt piesardzīgiem: «Es nebūtu tik optimistisks attiecībā uz nodokļu ieņēmumu kāpumu kā Finanšu ministrijas kolēģi.»
FM Tautsaimniecības analīzes departamenta Makroekonomikas nodaļas vadītājs Mārtiņš Āboliņš uzsver, ka tik mainīgos apstākļos, kādi ir patlaban, pieaug tieši kompetentu nozaru ekspertu loma. «Izrēķināt var ļoti daudz ko - jautājums, vai tas vienmēr ir loģiski un pamatoti.»
Arī EM Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta direktors Oļegs Barānovs, novērtējot datora un eksperta lomu prognozēšanā, kā prioritāru min cilvēka viedokli, jo «primārais ir cilvēks, kurš pārzina gan statistiku, gan makroekonomiku, gan modelēšanas iespējas».
Ne vienmēr precīzi
Spēja paredzēt norises ekonomikā nereti atduras pret šķietami iracionālu tirgus dalībnieku rīcību, ko nespēj paredzēt nedz dators, nedz ekonomists. Zīmīgs piemērs, kas raksturo prognožu «nekļūdīgumu» pat tad, ja tās izsaka autoritatīvs un atzīts prāts, saistīts ar pagājušā gadsimta 30. gadu krīzi ASV. Tobrīd ietekmīgais ekonomists profesors Ērvings Fišers bija pārliecināts par ātru krīzes pārvarēšanu, taču sarežģījumi ekonomikā tikai padziļinājās un galu galā izputināja gan pašu Ē. Fišeru, gan arī tos, kuri ieklausījās viņa padomos un turpināja spekulācijas biržā (piemērā izmantots J. Ošleja raksts Ar ekonomikas likumiem nespēlējas, Rīgas Laiks, 2011. g. marts).