Plastiskos reorganizācijas procesus noteic neiroģenēze - tātad jaunu nervu šūnu veidošanās - un sinaptoģenēze - šo šūnu tīklojums un savienojumi. Jaunradītās šūnas atbilstoši ārējām ietekmēm, dotajiem uzdevumiem un vides prasībām no jauna sasaistās un tādējādi kļūst par spējām, kompetencēm un rīcības paraugiem. Ja šīs ietekmes rada vardarbību nesoši mediji ar agresīvām darbībām un šausmu scenārijiem, tad smadzenes reaģē uz to ar bailēm, briesmu izjūtām un agresivitātēm un tās iemācās šos paraugus. Jo biežāk smadzenes tiek konfrontētas ar šādām ārējās pasaules ietekmēm, jo stiprāki un blīvāki izveidosies šie pamatparaugi. Šādi pārvērsta smadzeņu pamatritmika nu nosaka cilvēka jūtas un viņa pieredzi, kas kļūst par iemācītiem paraugiem un turpmāk tad arī pārvalda smadzenes un viņu ķīmiju. Smadzenes nu vairs nespēj citādi reaģēt, jo tās pārvalda šādi uzvedības paraugi, kas kā jūtu mezgli arī ikdienas situācijās tiek atsaukti.
No Krievijas Zinātņu akadēmijas iedzīvotāju sociālo un ekonomisko problēmu institūta Komunikatīvo pētījumu centra vadītājas, socioloģisko zinātņu kandidātes Natālijas Markovas lekcijas
Teletūbiju autori Ens Buds un Eli Kāns saka, ka raidījumā izmantotas bērnus attīstošas modernas zinātnes tehnoloģijas. Iestarpinājumu jēga ir, lai pieradinātu bērnus pie ekrāna. Ekrāns ir gaišs. Tā mirgojošā gaisma, ritms un noteiktā veidā piemeklēti trokšņi hipnotiski iedarbojas uz psihi. Rezultātā mazais cilvēciņš iekrīt transā un bez kritikas uztver visu to, kas notiek uz televīzijas ekrāna, piesaistoties tam. Teletūbiji ir pakāpeniska debila cilvēka veidošana, kurš sēdēs pie televizora ekrāna ar atvērtu muti, aprijot jebkuru informāciju.
Iespējams, ka tieši ar ekrāna hipnotisko iedarbību var izskaidrot to faktu, ka pats bērns nespēj atrauties no televizora, bet, kad vecāki cenšas «kasti» izslēgt, kļūst nevaldāms, mežonīgi brēc, sāk kauties. Šī atkarība līdzinās narkotiskajai. Bet narkotiku atņemšana izraisa asu reakciju.