Par vēršu cīņu jeb korridas aizliegumu balsoja 68 deputāti, to noraidīja 55 likumdevēji. Apstiprinātais likumprojekts paredz veikt grozījumus reģiona likumā par dzīvnieku tiesību aizsardzību, svītrojot līdzšinējo vēršu cīņām paredzēto izņēmumu normas, kas izrādēs aizliedz dzīvnieku nogalināšanu vai pret tiem vērstu sliktu izturēšanos.
Balsojums notika pēc tam, kad Katalonijas parlamentā tika iesniegta 180 tūkstošu cilvēku parakstīta petīcija, kurā tika aicināts veikt izmaiņas attiecīgajā likumā, vēsta BBC. Vēršu cīņu pretinieki uzskata, ka šī izklaide ir barbariska, un uzsver, ka mūsdienās Katalonijā tās pārsvarā apmeklējot tūristi. Ik gadu vēršu cīņās Spānijā tiek nogalināti 11 tūkstoši ragaino dzīvnieku.
Korridas aizstāvji uzsver, ka tā ir tradīcijām bagāta māksla, kas ir jāaizsargā, un viņi baidās, ka Katalonijas piemēram varētu sekot arī citi valsts reģioni. Viņi arī uzskata, ka patiesībā trešdien notikušajam balsojumam nav nekādas saistības ar dzīvnieku aizstāvību, un tā ir pēc neatkarības alkstošo kataloņu vēlme ieriebt Madridei. Par to liecina arī fakts, ka aizliegumu atbalstīja kreisie radikāļi un kataloņu nacionālisti, bet pret nobalsoja Spānijas premjerministra Hosē Luisa Zapatero pārstāvētās Sociālistu partijas deputāti. «Esmu viens no tiem, kuri tic, ka tas ir politiski motivēts lēmums. Vēršu cīņas tikušas izmantotas politiskās spēlēs gan Otrajā republikā, gan diktatora Franko laikā,» Reuters stāsta bijušais toreadors no Madrides Pako Karmona.
Vēršu cīņas dod labumu Spānijas ekonomikai, jo ik gadu tās ienes 1,5 miljardus eiro (miljardu latu) un tieši vai pastarpināti nodarbina 200 tūkstošus cilvēku.