Perfekcionisms apvienots ar māksliniecisku lidojumu, pieredze - ar aizrautību, un inovācijas ir ne tikai ēdienkartē. Esmu patīkami pārsteigta, ka Valteram izdevies materializēt savu vīziju par Latvijas garšu - svaigu un mūsdienīgu. Tiek domāts arī par resursiem, sadarbību ar piegādātājiem, pasūtītājiem, telpu paplašināšanu. Attīstība tiek turpināta, tāpēc ir intriga, kāds restorāns būs gada beigās, kā spēs atpelnīt izmaksas. Ieteikums - nepārdegt, rast iespēju atpūsties, lai atjaunotu darbaspējas. Andris daudz nerunā, viņa vietā runā darbi. Jau sasniegts ievērojams rezultāts. Biznesa ideja tiek realizēta, un, pieslīpējot pēdējās darbnīcai nepieciešamās nianses, uzņēmums būtu gatavs arī lielākai pasūtījumu plūsmai. Ir izveidota iespaidīga darbnīca ar metāla tīrīšanai, skrotēšanai un krāsošanai nepieciešamajām tehnoloģijām, arī lielgabarīta objektiem, un tā pašlaik ir sākusi pirmo klientu apkalpošanu. Iespaidīga ir Andra zināšanu detalizācijas pakāpe visos saistītajos jautājumos, un zināšanas apvienotas ar uzkrāto dzīves pieredzi. Gan viņa raksturā, gan veikumā jūtams pamatīgums un labestība. Tagad jautājums, cik ātri un veiksmīgi tiks «pārkāpts astei» jeb pieslīpētas darbnīcas izveides gala nianses un kā veiksies ar pakalpojumu pārdošanu, cik veiksmīgi jaunais uzņēmējs tiks galā ar mārketinga izaicinājumiem. Lai gan Reiņa biznesa attīstība ir iestrēgusi birokrātijas koridoros, es augsti vērtēju viņa līdzšinējo veikumu. Reinis apstiprināja, ka eļļas ražošanai ir sagatavots viss nepieciešamais, lai pēc oficiālo atļauju saņemšanas varētu pabeigt darbus un sākt ražošanu jau dažu nedēļu laikā: izejvielas, ražošanas iekārtas, materiāli un pārdošanas punkti. Ir pārdomāts kvalitātes jautājums. Reinim piemīt tāda sirsnīga un vienkārša cilvēka tiešums un atklātība, kas apvienoti ar mīlestību pret dzimteni un cieņu pret tēvu zemi. Tomēr viņš nav naivs, ir pārdomāta biznesa praktiskā puse, ir apņēmība darīt visu, kas nepieciešams, un risināt arī grūti risināmas lietas. Domāju, šo īpašību kombinācija Reinim palīdzēs izveidot veiksmīgu uzņēmējdarbību. Manuprāt, tieši šādas ražotnes ir būtiskas Latvijas attīstībai, īpaši lauku reģionos. Interesanta, oriģināla ir ideja par latviešu rakstiem mūsdienīgā apģērbā, tulkojot to nozīmi. Ticību šāda biznesa attīstībai pastiprina Līgas izglītība mākslas jomā, kas palīdzēs dizaina izveidē. Pozitīvi, ka jau no paša sākuma tiek mērķēts arī uz konkrētu ārzemju tirgu. Apsveicu ar pirmajiem panākumiem šeit Latvijā: produkta dalību Dziesmu svētku tirdziņā un vienošanos ar pirmajiem veikaliem. Nākotnē māksliniece Līga varētu kļūt par lielisku dizaineri, bet sievišķīgi šarmantā Līga - par izcilu sava produkta pārstāvi un pārdevēju. Iespējams, ka tas jau top, bet, manuprāt, apdrukātajos legingos varētu ieviest lielāku stilistisko daudzveidību - gan krāsās, gan rakstos, varbūt rakstus var apvienot ar kādu mūsdienīgu ornamentu. Potenciāls varētu būt arī lielākā daudzveidībā apģērba izvēlē (piemēram, kreklu apdruka). Kristiānam piemīt jauniešu karstgalvība - vispirms izmēģināt un pēc tam saprast, vai ieguldījums atmaksājas. Bet šādi karstgalvji virza progresu. Lai inovācijas kļūtu par biznesu, pašam jāpārvalda arī to realizēšanai nepieciešamā praktiskā un finansiālā puse, pirms to izdara kāds cits. Pozitīvi, ka, kamēr viena produkta attīstība ir sabremzēta, tiek virzīts cits. Tas atmaksājas pirmajās veiksmēs. Atzinības vērta ir Kristiāna ciešā sadarbība ar izstrādātājiem, kas citiem jaunajiem uzņēmējiem ir klupšanas akmens. Šķiet, viņam palīdz pozitīvā attieksme, nosvērtība, cieņa pret apkārtējiem. Tomēr vēl diezgan tāls ceļš ejams līdz ražošanai un pastāvīgai pasūtījumu plūsmai. Gribētos redzēt tālāko produktu attīstību. Vajadzētu izstrādāt biznesa plānu, kurā atrast savu produktu un nišu, izvērtēt ražošanas iespējas, piemērotākos tirgus, rast finansējumu. Vairāk jādomā par ārzemju tirgiem. Arī Aivaram ir gandrīz mūža pieredze sāktajā biznesa jomā - ne vien par klavieru skaņas kvalitāti, bet arī par katra instrumenta vēsturiskajām iezīmēm attiecībā uz to uzbūvi un skanējumu. Viņš neapšaubāmi ir sava amata meistars, un nav šaubu par viņa spēju to paveikt kvalitatīvi. Mašīnas lifts/pacēlājs klavieru pārvadāšanai liecina par spēju rast praktiskus risinājumus nestandarta situācijām. Aivaram viegli padodas darījumu kārtošana un lietu virzīšana, kas ir liels pluss uzņēmējdarbībā, tomēr man trūkst pārliecības, vai pats Aivars līdz galam tic savai biznesa idejai un vai vēlas spert lielo soli - pārvērst savu nodarbošanos no sirdslietas par biznesu. Ivetai darbā ar suņiem ir liela pieredze, un var just, ka arī viņa šo darbu dara nevis piespiežot sevi, bet ar sirdi un dvēseli, kas tam piešķir lielāku nozīmi un vairāk enerģijas. Tomēr jāuzmanās, lai hobijs nenomāc praktisko un organizatorisko pusi, kas nepieciešama biznesa attīstībai. Ivetai ieteicams pārdomāt biznesa plānu un spēju atpelnīt izmaksas. Izbraucienus suņu pajūgā var piedāvāt tikai ziemas periodā. Bet par suņu sporta un rehabilitācijas centru ir jautājums, vai būs pietiekami liels pieprasījums, lai atpelnītu izmaksas. Iespējams, vajadzētu pārdomāt mārketinga plānu, kā arī iespēju rast blakuspakalpojumus un pakalpojumus, kurus varētu nodrošināt līdz brīdim, kamēr būs izveidots suņu centrs, lai bizness līdz tam brīdim neapstājas. Kā mums katram, arī Ivetai jāmācās koncentrēties uz iespējām (par spīti neveiksmēm) un pamatā paļauties tieši pašai uz sevi. Restorāna panākumu atslēga ir šefpavārs. Valteram ir daudzu gadu šefpavāra pieredze un aktuāla vīzija par mūsdienu Latvijas garšu. Viņa restorāns var kļūt par Latvijas garšu vēstniecību Rīgā, uz kuru vest inteliģentus ārzemju ciemiņus, lai prezentētu Latviju. Tālākai attīstībai jāpiesaista komandā prasmīgs restorāna vadītājs, lai Valters varētu visu laiku veltīt tikai virtuvei, kurā viņš ir neaizstājams. Vadītājs rūpētos par visu pārējo, arī budžetēšanu un rēķinu samaksu. Ilgtermiņa izaicinājums būs mainīt pašu latviešu attieksmi pret Latvijas virtuvi - sākt ar to lepoties, nevis kautrēties. Valsts iestādes varētu būt paraugs, pieņemšanās ārvalstu viesus cienājot ar radošiem mūsdienu Latvijas ēdieniem, nevis franču vai itāļu. Novēlu pie grūtībām nepadoties, palikt pie savām vērtībām un būt pirmajam restorānam Latvijā, kas saņem Michelin zvaigzni. Andrim ir rūdījums biznesā. Tas palīdzēs izvairīties no dažiem «puniem». Novērtēju, ka Andris nolēmis specializēties šaurā nišā, kurai izvēlējies jaunu tehnoloģiju, lai sasniegtu iespējami kvalitatīvu rezultātu un spētu apkalpot kā mazus, tā lielus klientus. Tādēļ domāju, ka Andrim klientu netrūks. Vēl ir pozitīvi, ka Andrim ir biznesa partneris, kur katrs ir stiprs savā jomā. Varētu būt veiksmīgs tandēms, kur viens otru papildina, - neraksturīgi latviešiem, kas priekšroku dod solo projektiem. Četras acis tomēr redz vairāk. Lai Latvijā radītu jaunu ražotni, svarīgākais ir pacietība. Iestādot ābeli pavasarī, nevar cerēt uz pilnu grozu ar āboliem pirmajā rudenī. Runa nav tikai par valsts iestāžu lēnīgumu, bet arī laiku iekārtu uzstādīšanai, testēšanai, palaišanai. Parasti tas prasa divreiz vairāk laika, nekā plānots. Izaicinājums nākotnē būs atrast savu produkta nišu. Latvijā eļļu spiež vairāki uzņēmumi, vēl lielāks ir eļļas imports. Reinis ar mazu ražotni nevarēs konkurēt ar cenu. Jāpiedāvā izcila kvalitāte. Nav skaidrs, uz kuriem klientiem nolemts fokusēties. Kuri novērtēs Reiņa eļļu kā labāko Latvijā? Iesaku sākt veidot pirmo perspektīvo klientu loku, kas testētu eļļu, kamēr ražotne vēl nav uzcelta. Tas ļaus saņemt ieteikumus, kā produktu vēl vairāk uzlabot, noslīpēt, pirms sākt to plašāk piedāvāt tirgū pēc ražotnes pabeigšanas. Jāsāk arī domāt, kas būs viņa komanda. Līgas biznesā satiekas trīs labas lietas: amatniecība, mode un latviskums. Spēcīga kombinācija mazam modes uzņēmumam no Latvijas, kas vēlas sevi pieteikt pasaulei. Tikai kāpēc modes zīmolam, kas pasaulei stāstīs Latvijas zīmju stāstu, ir Japānas, nevis Latvijas iedvesmots nosaukums? Pozitīvi, ka Līga pati brauc un prezentē tirdziņos savus meistardarbus, kas ļauj iepazīt pircējus un saprast, kas viņiem patīk visvairāk. Tas var rosināt jaunu kolekciju izveidi. Redzēt un mācīties. Izaicinājums būs ārvalstu tirgu apgūšana, jo Latvijas modes tirgus ir ļoti mazs. Tas prasīs ieguldīt gan laiku, gan naudu. Varbūt nepieciešams izveidot zīmola tirdzniecību internetā, lai legingus varētu iegādāties no jebkuras vietas pasaulē. Varbūt perspektīvākais tirgus būs tieši ārzemju latvieši, kas varētu kļūt par zīmola «vēstniekiem» savā valstī. Biznesa sācēju patiesība - kļūdies ātri! Jo ātrāk kļūdu atzīsi, jo mazāk tā prasīs laika un naudas un ātrāk varēs ķerties pie jaunas idejas. Kristiāns ir atteicies no Velosarga un testē citas idejas, bet cilvēku vēlme pasargāt velosipēdus no zagļiem nav zudusi. Veiksmīgam biznesam ar izcilu ideju nepietiek, vajag arī izcilu izpildījumu, par ko klienti gatavi maksāt. Kristiāna stiprā puse ir ideju ģenerēšana. Iesaku komandā aicināt kādu ar «tirgus ožu», kas spētu novērtēt, kurai idejai ir lielākais tirgus potenciāls. Arī ja klienti pirmo prototipu noraida, tas nenozīmē, ka produkts nav vajadzīgs vai problēma, ko tas risina, nav aktuāla. Iespējams, jāmeklē cits, pilnveidots risinājums. Ir risks, ka Greynut idejas var viegli nokopēt, arī balonu biznesu, ja tas būs veiksmīgs. Ja Kristiāns par savu biznesu sauc izgudrošanu - vai viņa idejas ir patentējamas, lai būtu aizsargājamas? Tad varētu tirgot patentus, licences ražotājiem. Aivars ir pieredzējis mūziķis un prasmīgs amatnieks, kam klavieru restaurācija ir sirdslieta, kurā viņš necenšas visu izdarīt pats, bet piesaista katrā posmā labākos meistarus, lai garantētu augstāko darba kvalitāti. Aivars tiecas uz perfektu rezultātu, un tas ir ekskluzīvs. Iesaku klientus meklēt ne vien Latvijā, bet arī Eiropā, kur senas lietas ar vēsturi uzskata par vērtību. Jāizveido vienkārša mājaslapa latviešu, krievu, angļu valodā, kur prezentēt savus pakalpojumus, «pirms un pēc» rezultātu. Plus jāizvieto pārdošanā restaurētas klavieres, lai meklētu tām īpašnieku. Lai mājaslapu internetā pamanītu, iesaku piesaistīt profesionāli. Pozitīvi, ka, kamēr restaurācijas bizness uzņem apgriezienus, Aivars piedāvā arī klavieru skaņošanu, to var papildināt arī ar vienkāršu klavieru remontu. Attiecības ar klientiem un reputācija veidosies ilgtermiņā, kad meistaru klienti rekomendēs citiem. Suņi ir Ivetas sirdslieta. Tā ir spēcīga motivācija gūt panākumus un mēģināt vēlreiz, ja, biznesu sākot, neizdodas ar piekto vai sesto reizi. Viegli nebūs. Jādomā, cik plašs ir biznesa piedāvājums. Vai pamata bizness ir tikai izklaide ar sniega suņiem? Vai papildu bizness varētu būt rūpes par suņiem, kamēr īpašnieki prom? Vai pamata bizness būs suņu rehabilitācija? Trīs biznesa idejas. Katra prasa darbu ar citiem klientiem, citādu piedāvājumu, ieguldījumus. Iespējams, jāpiedāvā visi trīs virzieni, lai ienākumi būtu cauru gadu. Pozitīvi, ka talkā lūgts koučs, kas palīdzēs izvērtēt, cik plašam jābūt biznesam, lai tas kļūtu rentabls. Ir pareizi šādam biznesam vietu meklēt tuvāk Rīgai, jo no turienes būtu visvairāk klientu. Iesaku veidot sadarbības tīklus ar citiem uzņēmumiem - ja kādas klientu vajadzības nevar nodrošināt Iveta, viņa var ieteikt risinājumu pie pārbaudītiem partneriem. Un otrādi. No visiem dalībniekiem viņš ticis vistālāk, līdz ar to parādās jaunas problēmas un iespējas. Sākas operatīvais darbs, un tajā ietilpst finanšu problēmu risināšana, kas ietver arī debitoru parādu piedziņu. Protams, restorānā apmeklētāji norēķinās, bet, ieejot pasākumu apkalpošanas biznesā, kur galvenie ir korporatīvie klienti, nepieciešama stingrība. Kautrība ir nevietā, nevienam nav vajadzīgs klients, kurš nemaksā. Jādomā arī par savu nišu. Pagaidām lielu lomu spēlē faktors «jauns» - kaut ko jaunu ir tieksme izmēģināt, bet tas ir samērā īss laika periods. Restorāna panākumus ļoti lielā mērā nosaka virtuve, pavārs. Šķiet, Valters ir pieņemts profesionāļu vidē, tomēr šī atzinība jāpapildina ar klientu atzinību, radot kādu odziņu, ko novērtē ne tikai profesionāļi, bet arī klienti. Visgrūtākais - noturēt kvalitāti. Nedrīkst ļauties kārdinājumam finansiālu apsvērumu dēļ nedaudz ietaupīt uz kvalitātes rēķina. Darba sākšana Andra darbnīcā iekavējās. Šeit parādījās viens no Mērfija likumiem: «Ja kaut kas var salūzt, tad tas salūzīs.» Tomēr labi, ka tas notika iekārtu regulēšanas posmā, jo tā bija iespēja vēlreiz tās pārbaudīt. Novēršot tehniskās problēmas, nedrīkst aizmirst pakalpojuma realizācijas problēmas. Te ir jāpiekrīt Rantiņa kunga vērtējumam (Mašīnbūves un metālapstrādes uzņēmumu asociācijas prezidents Vilnis Rantiņš Andra Lazdāna darbošanos komentēja 14. jūnija rakstā Dienā - red. piez.) - ir jāpiesaista klienti, kas var nodrošināt pietiekami pastāvīgu pasūtījumu plūsmu. Lai to panāktu, būtu nepieciešams veidot pēc iespējas plašāku kontaktu loku, uzsvaru liekot uz tiešajiem kontaktiem ar iespējamiem klientiem, nodrošinot ilgtermiņa sadarbību. Pilnvērtīga ražošanas sākšana ir aizkavējusies birokrātisku šķēršļu dēļ. Šie šķēršļi var būt par atsevišķa pētījuma objektu, un Reinis būtu uzskatāms piemērs. Tomēr, būtu jāizmanto šis laiks, lai precizētu savu turpmākās darbības plānu - kā īstenosies viss cikls no izejvielu ieguves līdz realizācijai. Cik noprotams, tehniskās problēmas pamatā ir atrisinātas. Parasti galvenā problēma ir realizācija. Lai cik dīvaini, tas nav šis gadījums, ražošanas atkritumiem ir precīzāk definējami patērētāji. Tomēr te parādās apjoma un regularitātes problēma. Savukārt pamatprodukta - eļļas - patērētāji var būt gan galējie patērētāji, gan industriālie patērētāji. Tādējādi rodas dažādas prasības pret produkta īpašībām un arī iepakojumu. Šo gaidīšanas laiku vajag arī aktīvi izmantot pamatprodukta popularizēšanai, patērētāju izglītošanai un kontaktu dibināšanai, kas nodrošinātu nākamos pasūtījumus. Viens no veiksmīgākajiem stāstiem. Nevis tāpēc, ka nebūtu problēmu, bet tāpēc, ka ir diezgan konsekventa idejas īstenošana. Veiksmes pamatā ir skaidra koncepcija, un Līga, tāpat kā Valters, nu var risināt operatīvās problēmas. Šajā posmā būtu jātiek skaidrībā par perspektīvām, jo no tā ir atkarīga tālākā attīstība. It sevišķi tas ir sakāms par ražošanas organizāciju un apjomiem. Palielinoties apjomiem, neizbēgami nāksies piesaistīt cilvēkus, lai Līga pati varētu nodoties galvenokārt radošajam darbam, kas faktiski nosaka uzņēmuma panākumus. Tāpēc Dziesmu svētu tirdziņš ir ne tikai iespēja nodrošināt realizācijas apjomu, bet arī iespēja izpētīt savu patērētāju un pēc tam, ja tas ir nepieciešams, veikt korekcijas. Kristiāns ir meklējumos. Ideja par velosignalizāciju iesaldēta. Ideja par gaisa baloniem pavirzījusies tālāk, un ir sākusies gaidīšana. Bet šeit var parādīties kopēšanas risks. Trešā ideja - par elektronisko peli - ir sākuma stadijā. Rodas iespaids, ka komanda aizraujas ar dažādu ideju izvirzīšanu, atstājot novārtā citus aspektus. Darbošanās biznesa inkubatorā ir tikai atspēriena punkts. Ir jābūt skaidrai vīzijai par tālāko darbību. Ja tā būs saistīta ar ražošanas paplašināšanu, neizbēgami nāksies attīstīt vienu produktu vai produktu grupu un risināt tās pašas problēmas, ko tagad risina citi dalībnieki. Cits variants ir ģenerēt idejas, noformēt un veikt sākotnējo analīzi, pēc tam atrast partnerus, kuri jau strādā noteiktā tirgū. Labs piemērs ir sadarbība ar amerikāņiem par balonu realizāciju, bet jautājums - cik lielu pasūtījumu varēs izpildīt un cik ilgā laikā? Varbūt nedaudz jāierobežo ideju klāsts un jākoncentrējas uz dziļāku ideju biznesa analīzi. Arī diezgan specifisks bizness. Bet šī biznesa priekšrocība ir, ka diezgan precīzi ir iespējams novērtēt tirgus potenciālu un specifiskās klientu prasības. Aivars arī vēl nav īsti sācis šo biznesu. Notiek nepieciešamo resursu sagāde un darbības sākšana. Šī situācija labi raksturo attieksmi pret risku. Darbojas princips nelikt visas olas vienā grozā. Tā kā šajā jomā galvenais aktīvs ir meistara reputācija, šo posmu varētu raksturot arī kā sevis apliecināšanas periodu. Lielākais pluss, ka tam jau ir zināms pamats. Tomēr nebūtu vēlams šo posmu pārāk ievilkt. Tāpat kā dažiem citiem dalībniekiem, arī Aivaram sāk parādīties piemērotu ražošanas telpu trūkums, kas var radīt papildu problēmas. Tāpat var padomāt par idejas modificēšanu, piemēram, klavieru iznomāšanu utt. Darbības sākšana ir aizkavējusies. Cik noprotams no pieejamās informācijas, galvenās problēmas ir saistītas ar zemi un telpām. Lielā mērā tās izriet no pašas idejas. Suņu centrs ir diezgan specifiska un vairākumam cilvēku arī diezgan nesaprotama lieta. Tāpat kā Reinim, arī Ivetai šis laiks būtu jāizmanto, lai vēlreiz apsvērtu savus darbības plānus. Varbūt var apdomāt iespēju visu idejas īstenošanu sadalīt pa posmiem, vadoties no tā, cik daudz laika ir nepieciešams tās realizācijai. Jo ideja balstās uz suņiem, tāpēc neatkarīgi no citiem apstākļiem izdevumi jau ir un būs. Vēl viens apstāklis, kas būtu papildus jāanalizē, - cik lielā mērā ideja ir piesaistīta konkrētai vietai? Suņu centram, vadoties no apraksta, ir vienas prasības, bet tāds produkts kā izbrauciens ar suņu kamanām drīzāk ir kā papildu produkts dažādām izklaides vietām. Eva Narunovska
Uzņēmuma IT Sapiens īpašniece, projekta Dienas starts 2012 dalībniece
Aigars Ruņģis
Uzņēmējs, Valmiermuižas alus līdzīpašnieks
Egīls Fortiņš
LU Ekonomikas un vadības fakultātes pasniedzējs, konsultants LU biznesa inkubatorā
Valters Zirdziņš,
SIA Dilles un loki, atvēris Valtera restorānu
Andris Lazdāns,
SIA VIP Color, izveidojis pulverkrāsošanas darbnīcu
Reinis Balodis,
SIA Daugavmalas rapsis, veido eļļas spiestuvi
Līga Auziņa,
Attīsta apģērbu līniju Moshmosh
Kristiāns Līcis,
Virza vairākus produktus inovāciju birojā Greynut
Aivars Tomiņš,
SIA DoReMiDoReDo, piedāvā klavieru restaurāciju
Iveta Preisa-Imaka,
Biedrība Sniega suņi, iecerējusi ziemeļu sugu suņu centru