Jā, tā ir zināms garants stabilitātei. Nav noslēpums, ka nākamā gada vēlēšanu iznākums ir ļoti neskaidrs, piecdesmit pret piecdesmit. Bet, par laimi, ja iepriekš tie vīri runāja par budžeta deficītu 8-10% apmērā, tad tagad viņiem pašiem vairs šādu ilūziju nevajadzētu būt, jo ir skaidri redzams, kā dalībvalstis var sodīt. Piemēram, samazinot fondu naudu. Mēs to redzējām Ungārijā, un rezultāts bija liela iekšēja viļņošanās. Ja mēs zinām, ka budžeta deficīta palielināšana mums ņem nost «dzīvu» naudu, kuru turklāt vajag ikvienam - gan Rīgai, gan Ventspilij -, tad tā ir ļoti konkrēta situācija. Un šo naudu mums vajadzēs vēl desmit, piecpadsmit gadu. Ir jāsaprot, ka mēs neesam donorvalsts, ka mēs esam maza valsts un ar mazajām valstīm par nopietniem pārkāpumiem neceremonēsies.
Intervējām ekonomistu Gati Kokinu, kurš pieļāva domu, ka nākamajā gadā papildus pārdalāmās naudas varētu būt vairāk...
Tik trauslas koalīcijas apstākļos tas ir faktiski neiespējami. Pašu nostāju es atbalstu, vēl krīzes laikā mums, iespējams, vajadzēja rūpīgāk, uzstājīgāk analizēt tēriņus, jo šodien redzam, ka daudzās pozīcijās joprojām ir neskaidrības. Kaut tas pats skolēnu skaits, kuru mums nācās pārbaudīt pašiem, jo Izglītības ministrija sapinās. Medicīnā - kaut kas ir izdarīts, kaut kas nav. Respektīvi, konceptuāli nostāja ir pareiza, tomēr, kā teicu, pašreizējā situācijā ar tik daudz spēlētājiem tas nav reāli.
Politiskie un sociālie partneri pārmet atteikšanos apsolītajā termiņā un apjomā samazināt iedzīvotāju ienākumu nodokli (IIN). Kāpēc tad vispār šāds solījums parādījās, jau tajā brīdī bija skaidrs, ka to izpildīt būs grūti?
Piekrītu, ka nav pareizi fiksēt šādus skaitļus. Nebija prāta darbs, starp citu, valdības deklarācijā arī solīt tieši 4,5% no IKP veselībai, jo tas nav reāli tik strauji...
Bet te gan svarīgi atgādināt, kas tieši tika vai netika solīts. Pārlasīju, ko tieši Finanšu ministrija, es, esam solījuši sociālajiem partneriem, un tur nekur nav fiksēts tik konkrēti. Un arī partneri tolaik piekrita - ja parādās iespēja, prioritāri mēs skatāmies sociālās nevienlīdzības mazināšanas virzienā. Tagad bija liels troksnis, jā, bet kopējā virzība jau saglabājas - mēs mazinām darba spēka nodokļus, tikai sākam ar sociālo. 2015. gadā par vienu procentu samazināsim IIN likmi, 2016. gadā vēl par vienu. Ja runā par 2014. gadu, tad, ja saliek kopā sociālā nodokļu samazinājumu, lielāku neapliekamo minimumu un citus mūsu piedāvātos risinājums, summārais efekts ir lielāks nekā «pliki» divi procenti no IIN. Un man šķiet, ka pēc stundām ilgām apspriedēm to sāk saprast arī partneri. Īsi sakot, kautiņš ir bijis, visas puses ir solīti pakāpušās atpakaļ, bet kopējā virzība ir pareiza.
Jo esam saglabājuši arī nemainīgu fiskālo mērķi - budžeta deficīta lielumu. Šo frontes līniju bija būtiski noturēt, lai dotu pareizu signālu tirgiem, reitingu aģentūrām, - mums tuvākajos ceturkšņos būs nepieciešama parāda pārfinansēšana, un ir nepieciešams labs fons.
Parādījušās iniciatīvas par jaunām nodevām un nodokļiem. Vai tas pārāk nesaskalda nodokļu kopējo «bildi»?
To jau mēs krīzes laikā izmēģinājām... Tagad no tā vajadzētu atturēties. Kaut vai pieteiktais ostu nodoklis... Var jau uzzīmēt miljonus, kurus it kā varētu iekasēt, tomēr tas nav tik strauji darāms - tā, lai jau šāds nodoklis sāktu funkcionēt nākamgad. Manā skatījumā, uzsvars jāliek uz Valsts ieņēmuma dienesta darbības tālāku uzlabošanu, uz ēnu ekonomikas apkarošanu.
Progresivitāte nodokļu sistēmā tiek piedāvāta, dažādojot neapliekamo minimumu. Vai nebija vienkāršāk ieviest progresīvo IIN?
Tas ir tālākas nākotnes jautājums - ne nākamgad un arī ne aiznākamgad. Jo progresīvais IIN tomēr nav vienkāršāks variants - piemēram, Lietuvā kreisie startēja ar šo ideju vēlēšanās, bet tagad, pēc nonākšanas pie varas, ir no tā atteikušies, atlikuši. Bet es nenoliedzu, ka no progresīvā IIN idejas mēs nekur neaizbēgsim, - nacionāļi to laiku pa laikam cilā, vēl citi. Es ļoti šaubos, vai mēs noturēsim plakanu likmi, tikai jāskatās, kāds risinājums progresivitātei ir pareizāks.
Kāpēc nevar atjaunot t. s. iezīmēto naudu budžetā? Piemēram, noteiktu daļu degvielas akcīzes ceļiem.
Atklāti sakot, vienīgais iemesls ir tas, ka tā būtu frontes atvēršana, kuru pēc tam nevarētu savākt kopā...