Likumprojekta pieņemšana ir izšķirīgi svarīga, lai Latvija 2015. gadā varētu pievienoties ietekmīgajam attīstīto valstu «klubam» - Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai (OECD), jo valsts uzņēmumu pārvaldes reforma ir viena no būtiskākajām OECD prasībām Latvijai.
Mazina ministriju lomu
Likumprojekta būtība - valsts kapitālsabiedrību pārvaldībai jānotiek atklātāk un caurskatāmāk, īpaši tas attiecināms uz finanšu izlietojumu. Tādējādi tiktu pārskatīta arī līdzšinējā uzņēmumu ziedojumu prakse, kas daudzkārt bijusi sabiedrībai neizprotama un vedinājusi domāt par ziedojumu saistību ar atbilstošās nozares ministra pārstāvētās partijas politiskajām interesēm.
Likumprojekts paredz, ka uzņēmumu pārvaldība notiks centralizēti nevis tikai nozaru ministriju līmenī, turklāt tiks veidots īpašs valsts kapitālsabiedrību pārvaldības birojs, kurš uzraudzīs kapitālsabiedrību pārvaldību pēc vienotiem kritērijiem. Tas, protams, mazinās nozaru ministriju ietekmi valsts kapitālsabiedrībās.
Lai izvērtētu deputātu iesniegtos priekšlikumus, Saeimas Tautsaimniecības komisija izveidojusi darba grupu. Galvenie strīdus objekti ir valsts kapitālsabiedrību pārvaldības biroja funkcijas un kompetence un uzņēmumu padomju atjaunošana.
Darba grupas vadītāja Zanda Kalniņa-Lukaševica (RP) atzīst, ka pašlaik likumprojektam nav vairākuma atbalsta koalīcijā, taču esot cerības tādu panākt. «Ja mēs gribam pievienoties OECD 2015. gadā, tad likumprojekts trešajā lasījumā jāpieņem līdz Jāņiem,» skaidro Z. Kalniņa-Lukaševica. Deputāte norāda, ka iebildumi pārsvarā saistīti ar kapitālsabiedrību pārvaldības centralizāciju, jo tā mazina nozaru ministriju lomu.
«Lielākie iebildumi pašlaik nāk no Zemkopības ministrijas (ZM) un Satiksmes ministrijas (SM). Ir vērojami centieni mazināt biroja nozīmību un funkcijas,» bilst Z. Kalniņa-Lukaševica. Jānorāda, ka ZM pieder kapitāldaļas desmit uzņēmumos un meitasuzņēmumos, no kuriem vislielākais ir Latvijas valsts meži, SM - 22 uzņēmumos un to meitasuzņēmumos, bet lielāko vidū ir Latvijas dzelzceļš, Latvijas pasts, starptautiskā lidosta Rīga un aviokompānija airBaltic.
Uztrauc biroja funkcijas
Z. Kalniņa-Lukaševica skaidro, ka ministrijām joprojām būs nozīmīga loma kapitālsabiedrību pārvaldībā. «Mēs nošķirsim uzņēmumu darbības stratēģiju, par kuru tāpat kā līdz šim atbildēs nozaru ministrijas, no finanšu pārvaldības, kuru īstenos birojs.»
Z. Kalniņa-Lukaševica arī uzsver, ka jāatjauno savulaik likvidētās uzņēmumu padomes. «Nav normāli, ja valsts uzņēmumā Latvenergo, kura vērtība ir četri miljardi eiro, ir tikai viens valsts kapitāldaļu turētājs - Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs.» Taujāta, vai likumprojektā iestrādāts mehānisms, kā izvairīties no politiskajiem ielikteņiem uzņēmumu padomēs, deputāte atbild apstiprinoši: «Uzņēmuma padomju locekļus atklātā konkursā izraudzīsies birojs. Tā ka jebkāda politiski motivēta savējo iebīdīšana nebūs iespējama.» Darba grupas vadītāja gan atzina, ka vēl nav runāts par paša biroja vadītāja un tā locekļu izraudzīšanās mehānismu un atalgojumu.
Darba grupas loceklis un SM parlamentārais sekretārs Viktors Valainis (neatkarīgais deputāts) uzsver, ka SM neiebilst pret pašu likumprojektu un to, ka valsts kapitālsabiedrību pārvaldībā nepieciešama lielāka atklātība un caurskatāmība.
«Mūs uztrauc biroja funkcijas un kompetences, kas pašlaik nav precīzi atrunātas. Piemēram, kas notiek, ja birojs neatbalstīs ministrijas izstrādāto stratēģiju kādā uzņēmuma pārvaldībā? Jā, likumprojektā ir atrunāts, ka tad šo jautājumu skata Ministru kabinets. Taču, ja tiek pieņemts kompromisa variants, nozares ministrs par to nevarēs uzņemties atbildību. Mūsuprāt, ja birojs iebilst pret nozares ministrijas izstrādāto stratēģiju, tad birojam arī jāuzņemas atbildība. Piemēram, pašlaik veiksmīgas stratēģijas rezultātā airBaltic ir izvilkts no zaudējumiem, tiek virzīts uz peļņu. Ja tiks mainīta stratēģija un uzņēmums atkal ies uz leju, tad jāsaprot, kas par to atbildēs,» savas šaubas pauž V. Valainis.
Sabiedrība nesapratīs
ZM, kurai arī ir ne mazums iebildumu, parlamentārais sekretārs Gatis Ābele (ZZS) uzsver, ka visi nepieciešamie uzlabojumi valsts kapitālsabiedrību pārvaldībā veicami pašreizējā likuma ietvaros. «Jaunam likumam vienmēr ir riski, ka kaut kas praksē var nestrādāt. Un valsts uzņēmumu gadījumā šī «nestrādāšana» var nest lielus zaudējumus. Tādēļ mēs iestājamies par to, lai tiktu uzlabots pašreizējais likums,» norāda G. Ābele un bilst, ka pilnībā atbalsta biroja izveidi, jo tas atbilst starptautiskajai praksei. Taču viņš kategoriski iestājas pret valsts uzņēmumu padomju atjaunošanu. Iebildumos gan jaušamas rūpes par to, kā šādu soli priekšvēlēšanu laikā uztvers sabiedrība. «Laikā, kad mūsu sabiedrībā aktuāla tēma ir ienākumu nevienlīdzība, atkal radīt jaunas no valsts budžeta ļoti labi apmaksātas darba vietas nebūtu pareizi. To arī nesaprastu sabiedrība,» pārliecināts G. Ābele.
Finanšu eksperts Ģirts Rungainis norāda, ka jaunais likumprojekts «ir solis pareizajā virzienā. Pašlaik valsts uzņēmumi darbojas kā dažādu grupu interešu īstenošanas instrumenti, un to pārvaldības sistēma nav pietiekami caurspīdīga». Ģ. Rungainis arī aktīvi iestājas par uzņēmumu padomju atjaunošanu, kurās vajadzētu būt pārstāvētam nevalstiskajam sektoram, nozares ekspertiem un valsts sektoram - taču ne politiķiem. Šāda sistēma darbojas visās attīstītajās valstīs, un politiķiem nevajadzētu aizsegties ar lozungu «tauta nesapratīs».