Maksātnespējas administrators Ainars Kreics pavēstīja, ka jau tuvākajās dienās diviem Ominasis nodrošinātajiem kreditoriem - Privatizācijas aģentūrai (PA) un arhitektu birojam Arhiidea - nosūtīs piedāvājumu iegādāties īpašumu par izsoles sākumcenu. PA un Arhiidea atbilde par iespējamo dalību Ķemeru sanatorijas iegādē būs jāsniedz divu nedēļu laikā. Ja nodrošinātie kreditori nevēlēsies iegādāties Ķemeru sanatorijas kompleksu, tiks rīkota otrā izsole, kurā Ķemeru sanatorijas sākumcena būs tāda pati, bet izsolīšana notiks ar lejupejošu soli.
A. Kreics uzskata - nenotikusī izsole nav nekāds pārsteigums, jo «reālu pircēju neviena nav bijis». Objektu apmeklējuši potenciālie investori no Krievijas, Kazahstānas, Ķīnas un Itālijas, taču «redzētais nesasniedza viņu sirdis» un prasīto summu - 3,9 miljonus latu - neviens nav gatavs maksāt. Ja Jūrmalas dome sniegtu precīzu un izvērstu vīziju par sanatorijas darbu, tā varētu saņemt prasīto aizņēmumu no Valsts kases un sanatoriju iegādāties, nemaz negaidot izsoli.
Finanšu ministrija (FM) atteikumu Jūrmalas domei skaidro ar atbildību par sanatorijas nākotni, jo nav saņēmusi no pašvaldības prasīto ilgtermiņa redzējumu par kūrorta attīstību. «Tā vietā Jūrmalas mērs Gatis Truksnis tikai pauda gatavību sanatorijas ēku apkurināt trīs mēnešus un pierādīja, ka domei nav izpratnes un redzējuma, kā šo objektu sakārtot. Ja būtu iesniegts šāds plāns, par iespējamo valsts līdzekļu aizdevumu būtu bijusi pavisam cita saruna,» uzsver FM pārstāvis Aleksis Jarockis.
Jūrmalas domes vadība par šo jautājumu atkārtoti lūgs tikšanos ar finanšu ministru Andri Vilku (V). G. Truksnis uzsver, ka viens no pašvaldībai izvirzītajiem priekšnoteikumiem aizdevuma iegūšanai - Ķemeru sanatoriju atbrīvot no apķīlājumiem - nav domes kompetencē. «Katrai kaijai Jūrmalā ir skaidrs, ka tas nav izpildāms, un praktiski nozīmē, ka tas ir atteikums,» sacīja Truksnis. Viņaprāt, Ķemeru sanatorijas jautājums būtu risināms Saeimas vai valdības līmenī, taču valstiska interese par Ķemeru likteni neesot redzama.